No rīta stāvēju un gaidīju nākošo autobusu, un īsināju laiku, lasot cibu. Kad biju galā, un iebāzu roku atpakaļ cimdā, tas mani apņēma, kā ūdens āliņģī (to es tā iztēlojos, jo nekad neesmu mēģinājis). Un es tam teicu: "Mīļais, labās rokas cimd, cik gan ļoti ir nosaluši tavi pirksti!"