šitādos vakaros, kad ir patiesi sūdīgi, jā, tad tu sāc gan domāt par Ziemeļmeitām, kas nu sūtīs skaistu sapni un liks pīt vainagus, jā, tad tu domā par Dievu, jo neviena cita, neviena paša jau vairs nav, noej gar spoguli un pamani, ka sevis jau arī nav
čučiet, guliet, mani draugi tuneļos
čučiet, guliet, mani draugi tuneļos
Ziemeļmeitas devušās dzīvē, tā kā atliek saruna ar Dievu, es atvainojos, sevi