Kāpēc, velkot sestās pakāpes sakni no 64, naturālo skaitļu kopā ir divi rezultāti, bet komplekso skaitļu kopā- veseli seši.
Un kāpēc naturālo skaitļu rezultāts ir atliekams uz vienas taisnes kā emm..kā nu bija "vieglākā ceļa gājējs", bet koplekso skaitļu rezultāts ir skaists vienādmalu sešstūris, kas pēc idejas tiecas uz riņķi (ja n=360)[riņķis- nebaidzams ritums, mūžības simbols].
Būtībā, vienalga kādas pakāpes sakni velkot no jebkāda pozitīva skaitļa naturālo skaitļu kopā, rezultāti ir tikai divi, kompleksajiem tieši tik, cik liela pakāpe.
Un kompelkso skaitļu kopā var sakni izmocīt arī no negatīva skaitļa un neviens vairs nenodarbojas ar demagoģiju..tāpat, kā var dalīt arī ar nulli un aprēķināt robežu..
Cik lielu sakni vilksi,tik atbildes saņemsi, cik daudz jautāsi, tik daudz uzzināsi, vai uzzināsi tikai "pareizo" un "nepareizo".
Bet naturāls= dabīgs, tad dabīgi ir aprobežoties ar "vieglāko ceļu" & taisni,m?
Un, ja tagad man māca komplekso skaitļu kopu, vai pienāks laiks ar "uuber iekompleksēto kopu", kur atbildes būs trīsdimensiju (beidzot kā dzīvē,m?)
Un kāda sakarība ir starp kompelkso skaitļu kopu un skolas kompleksajām pusdienām?
Nu paskaidrojiet, jel! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
virus -
Un jā, vairumam cilvēku patīk, ja pasaka - tur ir robeža, par to talāk mums nekas nav jāzin, viņi atviegloti nopūšas un peras pa iežogoto laukumu, pārliecība, ka zin visu, kas viņiem būtu jāzin, un jūtas "inteliģenti". Dabiski, ir labi justies gudram. Un tikai daži dīvaiņi (freaks) pajautās - aber kas ir aiz tās robežas, kas ir tas, ko jūs mums nepasakat?
Un ja gribi kaut ko trīsdimensionālu, pamēģini attēlot kādu funkciju komplekso skaitļu kopā... tam vajadzētu būt jautri, jo jau skaitlis jaatliek plaknē, tad funkcija nekur neliksies, kā telpā...