<<- | Atmiņām | ->>
 
phoenix
phoenix
01 October 2003 @ 03:08 pm
September  
september - la la la (never gonna give it up).mp3. 11. septembra piemiņai veidota dziesma. pēdējās dienās viņa ir atklausīta, bet nu...eeneijveeej. piemēram devdeath spēj vienu un to pašu dziesmu klasuīteis hvz cik bieži. Es to nesaprotu. jo man ir tā, jo vairāk bez pārtraukuma klasuos vienu dziesmu, jo ātrāk es pret viņu notrulinos, tāpēc man patīkamās dziesmas ir kā izlasīte, kuru uzlikt šad un tas, bet ne jau nu pāris dienas pēc kārtas.
 
 
Skan: Gatecrasher Resident Transmission 02 - CD1 mixed by Scott Bond (D I G I T A L L Y - I M P O R T E D
 
3 pēdiņas | Iepēdo...
 
( Post a new comment )
Princese Zeltīte[info]elina on October 1st, 2003 - 03:13 pm
tas liecina arī par attieksmi pret lietām kā pret tādām - t.i. viss tev ātri apnīk
(...bet varbūt tā ir labāk...?)
(Reply) (Thread) (Link)
phoenix[info]phoenix on October 1st, 2003 - 03:17 pm
mmm
varbūt
bet vairāk gan ir tā, ka ja to vienu dziemsu griež un riņķi ilgi, tad man apnīk, jā. Tad jāpaiet ilgākam laikam un šī dziesma vai nodarbe atkal sagādā sākotnējo baudījumu.
galu galā vismaz man, dziesmas sagādā kaut kādus pārdzīvojumus, atmiņas, asociācijas, tāpeč kaut kā nespēju ilgi izdzīvot vienu un to pašu bez apstājas, sanāk vienkārši notrulināties. Un kad pārpildījums attiet, viss ir ok. Manuprāt tā ir jebkuram, atšķirīgais ir tikai, cik ilgs ir šis laika posms, kurā cilvēks notrulinās.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]pinkbounceme on October 1st, 2003 - 08:35 pm
varu griezt vienu un to pašu dziesmu pāris dienas bez apstājas, bet pēc tam ir tāda sajūta - tukšums, ka nav ko klausīties, jo patīkamā dziesma ir apnikusi.
(Reply) (Link)