17 Marts 2008 @ 10:17
 
Gribu profesionālu fotoaparātu un klaiņot apkārt. Bildēt dabu un cilvēkus viņiem nemanot. Cilvēki ir visskaistākie, kad netēlo, kad neredz, ka kāds viņus redz. Tāpēc man patīk vilcieni, jo tur cilvēki viens otru nepazīst un atļaujas nesaspringstot iegrimt katrs savās domās. Gribas nozagt īstenības mirkli ar fotoaparātu. Varbūt ļauni, bet jebkura zinātne tāda ir. Pasaulē ir tik daudz skaistu detaļu, kuras ir vērts iemūžināt.
 
 
( Post a new comment )
zane[info]lidot on 17. Marts 2008 - 10:36
jā, par fotoaparātiem Tev taisnība...
man arī bieži gribas zagt mirkļus, bet ir viena nelaime, ka tas jau iesniedzas kleptomānijā. kad visur, kur dodas, gribas ņemt fotoaparātu līdzi, citādāk pārāk daudz kas paliek turpat, uz vietas. visas sajūtas vajag paņemt līdzi un vēlāk mājās ielikt rāmītī, bet patiesībā tā ir tikai sevis pašu apzagšana. aplaupītā vietā otrreiz atgriezties negribas.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
a g n e s e[info]melodija on 17. Marts 2008 - 10:47
mēs sevi apzogam ļoti daudzos veidos, kāpēc gan šis nevarētu būt viens no tiem
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
a g n e s e[info]melodija on 17. Marts 2008 - 10:48
Bet sajūtas vienalga neizdosies paņemt līdzi ar kadru, bet saktoties vienmēr raisīsies pavisam citas
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
zane[info]lidot on 17. Marts 2008 - 11:14
jā, kāpēc gan neapzagt sevi. :)
un ņemot vērā dzīves paātrinājumu un atmiņas nemainīgo ietilpību, labāk to visu uzglabāt fotogrāfijās nekā aizmirst pavisam. lai arī emocijas par notikušo no fotogrāfijām vienmēr ir puslīdz vienas un tās pašas - nostaļģija.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)