marts

Posted on 2024.03.04 at 23:55
Tags:
vēl viens Otto aspekts ir dzeja. viņš cauri visai dzīvei ir rakstījis ļoti sūdīgu un neveiklu dzeju. nu tādu, ka man brīžiem ir neērti (sveškauns) lasīt. pārsvarā uz visādām noskretušām lapiņām, kas pilnīgi nekategorizētas sabāztas aploksnēs. vai arī mētājas starp citiem dokumentiem. ir arī viena kladīte. taču - ja no mākslinieciskās puses tas viss ir lielākoties nebaudāms, tad šis un tas noder biogrāfiskās puzles likšanā. nu vai arī gluži otrādi - rada aizvien jaunas mīklas.

Pārdoma

Divas reizes miru:
Septiņpadsmitā un
Četrdesmitpirmajā,
Tomēr nenomiru...

Biju briesmās divas reizes:
Divdesmitastotajā un
Piecdesmitpirmā gadā
Bet atkal dzīvs bez raizes...

Kas no nāves glāba?
Kas prom briesmas vīla?
Cilvēks... Cilvēks! Labais!
Viņa sirds un mīla...

Tagad redzu:

Kareivs zirgā ašā...
~~~~~~~~~~~~~~ (tur tiešām ir tādi ar zīmuli salikti vilnīši, viņš acīmredzot ir mēģinājis arī grafisko dzeju)
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
Ārsti Ivanovā...
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
Draugi Rīgā - pašā...
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
Draugs, kas Krievu zemē...
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~
~~~~~~~~~~~~~~

14. XI 1964 19:05 AZ*

*viņš dzejas pārsvarā paraksta ar pseidonīmu Atis Zaļkalns

Comments:


Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2024-03-05 01:01 (Saite)
Varbūt tā dzejas rakstīšana bija kaut kāds radošās terapijas/rakstīšanas terapijas paveids? Ja bez radīšanas cilvēks nevarot... Bet nu tiešām interesantas mīklas, jo taču nemaz nemēģināja to publicēt?
*
[info]inese_tk at 2024-03-05 13:04 (Saite)
publicēt nemēģināja (lai gan droši jau tas nav zināms, varbūt mēģināja, bet saprotamu iemeslu dēļ neviens negribēja), toties nākamajām paaudzēm glabāja gan
Džedaju bruņiniece
[info]kochka at 2024-03-05 22:22 (Saite)
Nu varbūt pantmērs kaut kā disciplinē un palīdz skaidrāk izteikt domas, bet nu tikai minējumi, kāpēc cilvēki raksta dzeju, kas īsti nav māksla.

Šis stāsts atgādināja, ka laikus jāiznīcina savas klades, lai potenciālie nākotnes dzimtas pētnieki nepadomātu, ka viņu dzimtā bijusi jocīga grafomāne:)
*
[info]inese_tk at 2024-03-05 22:49 (Saite)
nenīcini, nenīcini.
lai cik sūdīgi nebūtu tie Otto dzejoļi, tāpat interesanti lasīt. vismaz cerība, ka iespēja ieraudzīt drusku īstāku cilvēku, nekā no visiem tiem kaismīgajiem komunisma tekstiem. then again - tas komunisms ir arī viņa dzejās.
Previous Entry  Next Entry