| |
[Mar. 29th, 2008|11:00 pm] |
vēl kāda stundiņa, līdz varēsim uziet augšā, vēl stundiņa, lai parunātu Par Būtisko.
pirms krietna strēķa nopirkām trenažieri. rowing machine. vīra puncītim. izdīca, seksīgais velns tāds. Yannel, kā jau kārtīgs panks, nē, nevīžīga sieviete, kas ne reizi nav piedzīvojusi nedz uzacu raustīšanu, nedz solāriju, nedz profesionālu manikīru un pedikīru, uzpariktei ne reizi nav seglos sēdusies, tikai, rokas plaukšķinot un ik pa laikam sajūsmināti izsaucoties, vēro vīra seksīgo rumpi uz tērauda zirga vai citkārt uzņerkst, ka gay muziik par skaļu.
drusku mazāku strēķi seksīgais velns dīc, ka gribot vēl vienu trenažieri. stacionāro ciskudrilli. viņš, lūk, jaunībā no rītiem pirms sēšanās dampī un brauksānas uz darbu izlaist vien riņķīt ar velo. riņķīts tāds, apmēram kā mo centra līdz Imantai un atpakaļ. tagad, kad karjeras kāpnes ir sasniegušas kāpņu laukumiņu ar nosaukumu "Professional Slacker", arī ciskas slinkojot. staigāt, atšķirībā no laulenes, kas bada laikos ik dienas mēroja gaisa gabalus kājām plus vēl voluntārās pastaigas, seksīgajam vellam netīk, savukārt ar velo pa to trako Manilu sieva viņam tikai pār savu līķi ļaus vizināties. tā nu seksīgais velns ik pa laikam ienaudas, ka vajag velotrenažieri, sieva kaut ko nekonkrētu - ne ta jā, ne ta nē - atņurd, un tā tas ir un paliek.
līdz vakardienai. līdz brīdim, kad sieva gultā, Džekija Čana filmu skatoties, laiski staipa savas dievīgās, lieliskās kājas (yannel jau sen ir samierinājusies, ka laika zobs netaupa nevienu un neko; arī yanneles kādreiz tvirtās ciskas nu ir ļumīgas, resnas un celulīta izvagotas, bet yanneli reiz ir skāris Serenity, yanneli celulīts būtiski neuztrauc, yannele zina, ka seksīgais velns viņu tāpat briesmīgi apjūsmo). un tad Tas noteik: yannele ierauga, ka arī līdz šim absolūti perfektie un tvirtie kāju ikri (staigāšana!) ĻUM! yannele sākumā tramīgi, bet tad jau izmisīgi sprindzina kāju muskuļus, bet vienalga ĻUM!!! vatdafakinhell!!! un yannel stingri nosaka, es pat teiktu, pavēl: viss. pērc velotrenažieri! seksīgais velns priecīgi un reizē neticīgi sarosās: tiešām?! kad?! - tūlīt! oj nē, ir divi naktī, nu tad rīt! no rīta! uzreiz, kā piecelies! seksīgais velns priecīgi lēkā pa gultu, skauj lauleni un bučo vienā bučošanā: jēē būs man divritenis, būs!
nu ja. tātad šodien tika iegādāts stacionārais ciskudrillis. taures gan nav, tās vietā ir kaut kāds verķis, kas izskatās pēc deviņdesmito sākumā populārās olu ķeramās spēlītes, uz ekrāna pēc vēlēšanās var apskatīt nobraukās jūdzes (vai km), ātrumu, laiku, pat kalorijas (!) un pulsu (!!!). izmēģināju. izsvīdu. paties, tai monitorā gribētos redzēt, cik litrus. vispār čoina. tikai nekādi nevaru saprast, kā filmās glītie, koptie un trenētie jaunieši pamanās romantiski saošņāties trenažieru zālēs. tb saošņāties var, un kā vēl, bet nekā romantiska es tai smakā nemanu. nav jau sekss, zinies. un pēc tam sajūta kā pēc kārtīga pisiena, kad esmu virsū - kājas kā no gumijas. bet vispār čoina. vēl viena nevainība mietpilsonisma virzienā zaudēta, un ciskām cerība aususi. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}