| |
[28. Okt 2008|21:10] |
|
nu un romā negaiss. wu pārradās no saviem tautu draudzības svētkiem izlijusi līdz vīlei, bet zaļajā ielokā starp mājām iespēra zibens. skats tāds, it kā pagalmā notiktu ātomsprādziens - pēkšņi viss ir gaišs kā pie gadsimta sākuma fotomākslinieka, savukārt grāviens teju nogāž no kājām un izkrata rūtis. šī bija kārtējā no reizēm, kad naivā vēlmē piebāzt dabai degunu pārāk tuvu, pēkšņi attopies asi noreaģējis un parāvis galvu atpakaļ, kad zaļā sūnu māmuliņa noklabina savus nopietni domātos žokļus pie pašas sejas. |
|
|
