Divi skati |
[Aug. 19th, 2011|11:40 pm] |
[ | skaņu celiņš |
| | Sir Richard Bishop | ] |
Pēdējā laikā divreiz ir bijis
tāds kā klikšķis, tāda kā astotdaļa satori ikdienišķos brīžos, kas tomēr radījis
ne-ikdienišķu pēcsajūtu.
1.
skats: ir
mazliet aptumšota lauku virtuve, aiz kuras loga ir dārzs ar sētu, kurai otrā
pusē aug liepa. Pie galda sēž divi jauni cilvēki – puisis & meitene. Abās
pusēs galdam sēž divi vecākās paaudzes cilvēki – vecs vīrs ar sievu. Visi ir ģērbušies
vienkāršās darba drēbēs & ēd pašu vāktu & gatavotu lauku ēdienu.
2.
skats: ir
pusdienlaiks & mazpilsētas iela. Dārzā pašā ielas malā stāv pavecāks vīrs.
Pie viņa kājām ir garlaicības & pāri plūstošas vienaldzības mākts kaķēns.
Un arī takšveidīgs, pazems suņuks, kura gudro skatienu mazliet kliedē spilgtā saule
& vecuma smagme. Tajā brīdī garām iet vīrs melnā ar ģitāru.
|
|
|
Comments: |
Manuprāt, tas vienkārši ir tēls, imprints jeb sociālās vides drēbīte - sauc to kā gribi. Neredzu tādu īstu godīgumu/patiesumu šajā.
Piekrītu, ka meklējam sajūtas & personības spektrus, kas mums pietrūkst.
Jim Morrison arī ir tēls, bet viņa kustības un izpausmes veids ir savādāki. Jo pati personība ir savādāka.
Runājot par mūziku & godīgumu, iesaku Neurosis albumu "The Eye of Every Storm". Pēc manas sajūtas, tā plate visuzskatāmāk atklāj sajūtas mūsdienu kultūrā & sabiedrībā.
Tu saki Neurosis ir mierīga mūzika? | |