Božena Chodunska

Daudzus gadus atpakaļ mēs ar puisi X bijām lieli draugi. Mēs daudz dzērām visādus dzērienus, un smējāmies par visu un darījām visādas trakas lietas, jo bijām arī dikti jauni. Un tā kā mēs bijām lieli draugi, mēs sarunājām kā Dekamerona zināmie varoņi - tas kura lūramcaurums aizvērsies pirmais, pēcāk kā nebūt atradīs veidu un atnāks pie otra un pastāstīs, kā tur otrā pusē ir. Tādi neapdomīgi mēs bijām un bezatbildīgi, un jokojām par un ar kaulaino. Pirmkārt man jau ir visādas šīszemes saistības, un es nebūt negribētu līst pie kāda spokoties pēc attiecīgā loģiskā iznākuma, kas saskaņā ar nepielūdzamu statistiku 100% apmērā piemeklē jo katru, tāpat nebūt negribētu kādu dienu ieraudzīt X, ne arī Y vai Z caurspīdīgu šūpojamies kaut kur zilā gaisā. Es gan X neesmu redzējusi daudzus gadus, bet labā ziņa ir tā, ka dzīvs viņš ir, jo pie manis neviens nav nācis.