Apmēram tā. |
[Oct. 11th, 2009|05:31 pm] |
Pārāk daudz lietas man vienmēr ir likušās negodīgas un to es ļoti pārdzīvoju. Saka jau, ka katram piedzimstot ir dotas vienādas iespējas, bet TĀ NAV, nu nav un viss. Varētu minēt simtiem piemēru. Kaut vai tas, ja bērns piedzimst Rīgā vai Varakļānos, Neretā, Ipiķos (varētu minēt jebkuru mazpilsētu) - daudz kas jau ir izlemts. Būs jāiegulda daudz vairāk laika un pūļu, lai izsistos un tas ir skumji. Un kur nu vēl, ja ģimenē ir kaudze milzums problēmu, kas ietekmē mazo cilvēka domāšanu uz visu turpmāko dzīvi. Dzīvojot Rīgā esmu palikusi diezgan nejauka, jo šeit daudz kas nospiež. Ir grūti redzēt pilnas ielas leksusiem un reindžroveriem, ja tajā pašā laikā daudziem nav darba un visvairāk to jūt, izbraucot ārpus pilsētas. Cilvēkiem tiešām iet smagi, daudzi nezin, ko iesākt, jo vairs neredz izeju, bet Rīgas krējums tikai turpina uzdzīvot, staigāt pa lielveikaliem un pirkties līdz nelabumam. Vēl ļoti tracina, ka cilvēkus tik ļoti vērtē pēc izskata un ieņemamā amata. Daudz kas liekas netaisnīgi un es zinu, ka domāju pārāk daudz, bet ir grūti to pārciest. Un vispār dažreiz liekas, ka uzņemties citu problēmas ir mana apsēstība. Un vienīgais, ko es spēju darīt ir to visu turēt sevī kā milzīgu akmeni, kas nekad nepaliek vieglāks. Vispār jau tagad lasot to visu, ko esmu uzrakstījusi - viss liekas pilnīgs craps, bet nu neko. Lai jau. |
|
|
Comments: |
| From: | kro |
Date: | October 11th, 2009 - 06:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Kamēr nav pabeigta videne, tikmēr ir pie dirsas kur tu dzīvo, varakļānos vai mazpisānos. Pēc videnes pabeigšanas, neviens tak netraucē pārcelties uz Rīgu, iestāties Universitātē (paņemot studentu kredītu, ar papildus dzīvošanas līdzekļiem). Nesaprotu, kādi plusi ir Rīga uzaugušajiem?
Daudz augstāk vērtēju lauku bērnus, jo viņi nav tik samaitāti. Pilsētās ir lieli bērnudārzi un skolas, kur viss notiek. Vienam jaunākās NIKE kedas otrai BIK BOK džemperis - notiek sacensības uz dzīvību un nāvi. Protams, tas jau ir visur, bet lauku bērni daudz reālistiskāk skatās uz lietām un ir piezemētāki, tādēļ arī nereti kautrīgāki, lai pierādītu savas spējas un konkurētu ar pilsētas "zīmuļiem."
Es nekādā gadījumā nerunāju par visiem, bet lielos, tiešām lielos vilcienos. Tieši laiks pēc vidusskolas ir pirmais nozīmīgais pagrieziena punkts kaut kam un, ja pēc skolas tev jāuztraucas par kredītu, dzīvokļa meklēšanu un pilnīgi jaunu vidi, daži vienkārši to nevar pavilkt.
Jāpiekrīt kro.. es pat teiktu, ka uzaugšana laukos ir daudz veselīgāka par pilsētas mazā bērna dzīvīti. un visādā ziņā veselīgāka :) redzi smukus rudeņus, peldies tīros ūdeņos, iemācies lauku puķu nosaukumus, uzzini, ka piens nerodas veikalā.. skoloties arī nemaz nav tik slikti, tevi pat pieskata rūpīgāk, kā lielajās Rīgas skolās. Drīzāk jautājums nav par vietu, bet par ģimeni. Par audzināšanu.
Bet vispār es priecājos, ka vismaz vēl kāds pamana tos leksusus un reindžroverus. Jo tā tik tiešām nav mūsu ikdiena, vismaz tai nevajadzētu būt.
Bet lielākoties pie tā vainīgs tomēr ir nevis nejaušās piedzimšanas princips, bet gan jau dzīvojošie ļautiņi, kas tādas attieksmes stereotipus ir iedibinājuši. Un ar tiem gan var pacīnīties. | |