To visu paragrāfu par attiecībām es varētu viens pret viens nokopēt un teikt, ka precīzi manas domas. Tikai tagad man ir divu veidu iemīlēšanās - milzu nenožēlojamas dažas (tiešām tikai kādas pāris) "vecās", vai apmēram mēnesi ilgstošas jaunās. Nemāku dzīvot tikai vienai dienai, bet tāpat visas emocijas ātri vien pāriet un atkal mani sauc par nejūtīgu.

Esmu nosaukta par nejūtīgu divas reizes šajā nedēļā. Un mani tas nedaudz pārsteidz, jo sevi tomēr uzskatu par pārjūtīgu/pārāk emocionālu, bet nu ok. Tas drošvien ir tikai tāpēc, ka negribu spēlēt pēc noteikumiem un daudz attiecību situācijas/drāmas man šķiet ļoti absurdas un dažreiz es to pasaku skaļi..ko protams dažkārt nožēloju.
Man gan tās iemīlēšanās ilgst vairāk kā mēnesi, bet parasti pāriet pašas no sevis. Vai ar nelielu džintoniku palīdzību.

Riktīgi to saprotu. Attiecību drāma arī nav priekš manis, tā atgrūž un atvēsina.

Tu neesi vieniigaa, kas iet cauri shim periodam. Pati tai skaitaa un man tuvi zinaamie draugi. Tieshi par sho esam daudz runaajushi. Pashaa sakumaa,kad saaku lasiit tavu ierakstu, es pedeejaas nedeeljas tieshi par to pashu esmu domaajusi - tas sociaalais tiikls ar taam bildeem utt. Vienu briidi skita, nu, nu kura naakamaa man Latvijaa zinaamaa jaunaa maaminja kljus par mammu blogeri? Man skiet, ka ne tik daudz kaazu bildes redzu, bet tieshi beebju bildes, ka skiet, nu, kaapeec? Un aizdomaajos tik taalu - kaa bija muusu vecaakiem,kad vini tajaa 20-35 vecumaa? Vinji tachu vispaar neredzeeja savas labakas draudzenes beebja katru soliiti! Vinjiem nebija ne jausmas. Un skita tik forhsi,ka bijis tads laiks shiis pasaules veesturee, kad cilveeki dziivoja savu dziiviti mieriigi un baudiija to, nevis shii nemitigaa interneta kontrole.
Par attieciibaam saprotu. Es taa par sevi ilgu laiku domaaju, liidz iekritu taa vienaas taa pa iistam, ka es sev shkitu svesha,ka es un speju pielagoties, es un ne pa savam? kompromisi? es un buut kopaa, daliit savu laiku ar kaadu? Es tieshi vinjam nesen par to staastiju,kaapec es nekad atticiibas nebiju, un arii piemineeju,ka esmu tas tipa cilveeks,kas ,ja ilgak par 6h kopa pavadu laiku ar cilveekiem, saaku dumsoties, spraagt un besiities, gribu vientulibu utt. Bet ar vinju es sevi ta ka no jauna iepazistu,ka man pilnigi nav taa "gribu vientulibu, vienatni", ka rautos uz to. Jo agrak,kad dziivoju tajos kolektiivos, tad nu man taa vajadzeeja to 2h pastaigu pa mezhu, vai vienai aizbraukt uz pilsetu vai ko.

Arii tas pats, ka es savu social butterfly personibu nepaziistu. Loooti ilgu posmu , iespejams jau divi gadi, kad es neapmekleju lielus pasakumus vai atsaku tur balliites vai jebko,kur zinu,ka buus daudz nepaziistamu, nezinaamu, sveshu cilveeku (kas taa kaa neraksturigi man, spriezhot peec pagaatnes 'jaunaas es'), bet skiet tur jau tas labakais - redzeet,kaa mees mainaamies, augaam, veertiibas izkratilizeejas un lalalala. Man patiik shiis paarmainjas. Pat ja dazhas no shiim paarmainjaam man lika izlekt no manas komforta zonas. Bet ir interesanti.

Shoriitu pavadiiju uz balkona paarstaadot augus, pukjes, plaanojot,kur buus kartupelju un bieshu kastes :)) Draudzinjsh aizgaaja savaa 3h velo brauciena ar braali. Tikmeer es pa maajaam shivereejos. Un ir forshi apzinaaties, kad esi ar savu vientanti, bet neesi viens. Ja es liidz 25 biju vienmeer viena, bet aarpusee man bija "tiiik daudz" draugu, pazinju,ka visiem skita,ka es taada un shitaada forshaa, bet vienmeer jutos vientulja, jo tas nebija iists kaa tagad. Tad no taam virsupeejam attiecibam es baigi raavos uz vientulibu, gribeju sedet viena, vai saaku aatri dusmoties, ka nevareju paciest to cilveku sev blakus, un speciali attalinaajos no lielaa bara (ja barinju pasakumi), lai buut viena,viena,viena, taa kliedzu peec taas vienatnes lidz nokljuvu vientulibaa, skiet.

Tagad ar shiim paarmainjaam ir patiikami.

Un piekritu - es attiru sevi no soc. tiikliem. Atjauninos savaa klabaa/cibaa, jo deelj taas celoshanas biju to pametusi. Noverteju sho soc. tiiklu vairaak par visiem tiem "atraadishanaas". kaut gan esot fotografam ir tads problematisks nikjis buut tajos atradishanos tiiklos. bet nu no jauna jaaiemaacas tas,ko veel 2012 gadaa lieliski maceju - nebija smartfouna. Tagad ir plans atjaunot sava dzivee telefonu bez shitiem modernajiem prichendaliem.

Turies un paldies par shiim paardomam!

Varu tikai parakstīties zem absolūti visa kas gan ierakstā teikts, gan komentāros. Šķiet, ka mēs tāds bariņš savdabīgi līdzīgu dvēseļu esam nolasījušās.