Es daudz un vēl vairāk esmu kašķējusies ar Mammu par apavu jautājumu. Mammai ir tāds niķis, ja viņa iesāk valkāt vienu apavu pāri, tad nekādi nevar no tā atteikties. Visskaidrāk to var redzēt sezonas apavu maiņā. Māsa viņai daudzkārt ir dāvinājusi siltus zābaciņus un glītas kurpes. Bet nelaime ir tā, ka Mammuks ja ir sācis valkāt ziemas zābakus, tad vēl pēc Jāņiem viņa ņem un atbrauc ciemos ziemas zābakos. Es viņu baru un pārliecinu, un stāstu, un strīdos, ka skapī taču viņai ir gan pavasara, gan vasaras kurpes, bet viņa ar visai izdomātiem argumentiem vienalga cenšas attaisnot zābaku valkāšanu. Labi. Tad viņa nomaina sezonas apavus uz kurpēm. Un, ko tu domā?! Novembra beigās, kad ārā pats spelgonis, Mammuks atbrauc ciemos un kājās viņai .... vasaras kurpes! Un tad atkal tas pats karš.
Rudenī kašķis bija sevišķi izteikts, jo mans mīļotais bija speciāli manai Mammai sarūpējis pavisam jaunus armijas zābakus, siltus, ar teflona zoli, lai ja gadītos uzkāpt uz naglas ciestu nagla, ne kāja. Un Mammuks bija izdomājis, ka labie zābaki jātaupa un viņa uz Islandi (ziemā!!!) brauks ar kurpītēm. Nu, kāds bija kašķis, to nav grūti iedomāties. Beigās es panācu savu izsperot bezkaunīgi demagoģisku frāzi "Ja tu uz Rīgu atbrauksi kurpēs, es tevi nelaidīšu iekšā".
    Šopavasar, kopš iestājies nopietns sals esmu ne vienu reizi vien nosalusi zili zaļa. Saviem rudenī pirktajiem plānajiem zābaciņiem esmu ielikusi divas siltās zolītes, taču kājas sala tik vai tā. Ļoti nosala. Vienubrīd pat biju riktīgi sasaldējusies un staigāju stīvu sāpošu muguru un nesalabota krāna cienīgu degunu. Ar skaudību skatījos uz siltajiem ziemas zābaciņiem veikalu skatlogos. Uz atlaidēm. Nauda šopavasar man ir tikai tik - itnecik. Nopirkt nevarēju nekādi.
   Un ko domājies?! Šorīt taisot mājās lielo tīrīšanu, mazgājot grīdas, slaukot putekļus un noliekot lietas vietās, priekšnama skapī ieraugu klusi bikli stāvam pagājšpavasari nopirktos siltos, smukos ziemas zābakus. Man tādi ir! Cauri visai salšanai un ilgām pēc siltām kājām, es biju pilnīgi aizmirsusi, ka man ir silti, ērti un piedevām vēl arī glīti ziemas zābaki. Būtu jau labi, ja es viņus pagājušā pavasarī būtu ielikusi skapī un aizmirsusi, bet nē taču! Es viņus vēl oktobrī valkāju pirms tos plānplāniņos nopirku.
    Man tagad ir drusku kauns.