ā, nu ja vēl ko gribēju pakliegt |
[18. Feb 2011|13:14] |
ka mani neprātīgi kretinē cilvēki, kas iet uz koncertiem ar plastmasas maisiņiem (uz kuriem lepni rakstīts Rimi vai Maxima), cilvēki, kuri applaudē tad kad to nevajag, sit sūdīgā ritmā līdzi plaukstas.
Es pat cūcību izdarīju vienā koncertā, lai pierādītu, ka cilēki ir dumi. Dziesmas vidū sāku plaukšķināt plaukstas, un ko domājies - apkārtējie arī sāka applaudēt. Vajadzētu māksliniekam atvainoties, bet nesanāk nekādi. |
|
|
Comments: |
| From: | otily |
Date: | 18. Februāris 2011 - 13:20 |
---|
| | | (Link) |
|
varbūt viņi apžēlojās par tevi, lai tu sevi par muļķi nepataisītu.
nah, man nav problēmu par muļķi sevi pataisīt. Un citus izmuļķot arī! :)
| From: | otily |
Date: | 18. Februāris 2011 - 14:00 |
---|
| | | (Link) |
|
to sauc par līdzjūtību ;)
ko tieši? SPontānu applaudēšanu, vai pievienošanos tai? :D
| From: | otily |
Date: | 18. Februāris 2011 - 14:50 |
---|
| | | (Link) |
|
nepadarīt sevi par muļķi :)
| From: | sirdna |
Date: | 18. Februāris 2011 - 13:21 |
---|
| | | (Link) |
|
kamōn, cilvēki uz konzertu atnāk, predestinēti uz aplausiem. Nu, un ja viens aplaudē, ir viegli pievienoties.
Tas ir kā klusā, ļaužu pilnā telpā ieklepoties. Momentā kādi trīs četri pievienosies.
Tāviši.
heh, pareizi, šitas ar būs jāizdara. :)
Jaa kaa shito sauc? Emergent behaviour? nutur-tieksme sinhronizeeties, empaatiskie neironi utjp.
bara lopi. ir pētījumi pie cik liela cilvēku skaita pazūd kādas individualitātes pazīmes. ne jau visiem. tādiem neliešiem kā vix, tikai paliek jautri un neērti, jo viņš nespēj kļūt par sheeple/.
ej uz baznīcu un ik pēc 75 sekundēm celies kājās. dažreiz krīti ceļos, lai neatkož rakstu. | |