05:31 pm - par amerikāņu pieklājību
Esmu dzirdējis, ka Rīgā apkalpojošais personāls ir nelaipns - nesmaida, nesveicinās, strupi atbild uz jautājumiem. Amerikā tā nav. Šī rīta saruna:
Apteksne: "How are you doing today?"
Es: "Don't know yet."
Apteksne: "Good, thanks!".
A: "Kā Tev šodien klājas?"
E: "Vēl nezinu."
A: "Labi, paldies!"
(angļu val.)
From: | zintish |
Date: | September 19th, 2008 - 03:39 am |
---|
| | | (Link) |
|
hahaha!
standarta tekstinji!
bet ja godiigi, atgriezjoties no usas, mani visvairaak tracinaaja apkalp. pers. nelaipniiba. nu un, ka amiishos jamaa uzspeeleeta un neiista, te taa reti kad vismaar sastopama...
pieklajība ir sūds, bet citi izmanto savas servisa pozīcijas, lai paustu atklātu naidu!
| From: | savanna |
Date: | September 19th, 2008 - 08:47 am |
---|
| | | (Link) |
|
Nja, nepiefiksēja, ka nebija standarta "Fine, and you?" :D
A man patika filma Brālis. (rakstīšu latviešu burtiem)
- Što značit "How are you?"
- Kak tebe idjot, kak sebja čustvaješ.
- A što, vsjem iņteresno, kak ja sebja čustvaju?
- Ņe, ņeiņteresno.
- A pačemu sprašivajut?
- Prosta tak. Zdjes vsjo prosta tak.
Rituālu neievēro, vecīt. Tā jau gadiem ilgi kā nav apjautāšanās, bet gan formalizēta sasveicināšanās. How are you [doing [today]]? Fine, thanks, you? Good, thanks.
Tāpat kā ar slaveno How do you do - How do you do, ar to starpību, ka tas ir atmiris (un pazīstams), bet šis ir ritualizējies salīdzinoši nesenāk.
Kas faktiski, starp citu, laikam gan nozīmē, ka cilvēkus arvien mazāk interesē, kā apkārtējie jūtas, jo veidu kā to pa īstam paprasīt, kļūst mazāk.