atmiņas par domām

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
06:28 pm: es nesaprotu, kas ir literatūra un priekš kam. dzejnieku un jo īpaši prozaiķu klātbūtne šķiet tik pārpilna ar tādu pašpārliecinātu "mēs visi protams saprotam par ko ir runa khem khem (piemiedz ar aci)", viņi nāk istabā, šo te tik ļoti stumdami pa priekšu, ka gribas kliegt: beigsim izlikties, ka mēs runājam vienā valodā. beidziet izlikties, ka jūs domājat manā valodā. beidziet izlikties, ka jūs saprotat ko jūs darāt, ka esat "eksperts" un "vārdu kaldinātājs" nevis nomaldījies vientuļš izmisis bērniņš kas viens pats uzakmeņa kur uguntiņu un mēģina sazināties ar karodziņu vicināšanu un dūmu signāliem

varbūt valoda mani besī tieši tāpēc, ka es viņā pārāk daudz ielasu

"Speech fractures from lived reality, and the gap widens exponentially until it is no longer safe for the body to be: an experience of being me" (no skolas rakstiem)

5 komentāri - es visu tāpat jau zinu

Comments

[User Picture]
From:[info]sirualsirual
Date:May 13th, 2025 - 10:13 am
(Link)
liekas, ka dzejnieki(-ces) tieši mēģina šo plaisu mazināt, ar to jau dzeja ir īpaša
[User Picture]
From:[info]teja
Date:May 13th, 2025 - 02:25 pm
(Link)
es laikam tomēr sliecos uz to, ka vairs neuzskatīt dzeju par īpašu. ikvienā mākslas žanrā ir atrodami tukši formas ripinātāji un sabiedrības vidējai humora izjūtai izdabātāji. tas, protams, nenozīmē, ka pati forma viņus kaut kādā brīdī nevar aizripināt līdz patiesībai. man vnk nav pacietības.
[User Picture]
From:[info]prtg
Date:May 15th, 2025 - 01:33 pm
(Link)
Publiska pašizpausme spārno, jo kompensē bērnībā uzkrāto mokošo uzmanības trūkumu no mūždien aizņemtajiem, posthumānajiem vecākiem.
[User Picture]
From:[info]teja
Date:May 15th, 2025 - 09:17 pm
(Link)
es nezinu, vai te pareizi lieto "posthumānais", un vispār laikam nepiekrītu šādam vispārinājumam.
[User Picture]
From:[info]prtg
Date:May 15th, 2025 - 10:20 pm
(Link)
Pielietoju apzināti netradicionāli. Vienkārši manā ieskatā īsteni humānais kopš industriālās revolūcijas ir stipri gājis mazumā. Tādā ziņā, ka jutīgais, vērīgais, labestīgais, bez iemesla priecīgais jeb līdzvērtīgu cilvēcisko attiecību augstākās pakāpes greznība ir nozīmīgā mērā aizstāti ar utilitāro, efektīvo un neemocionālo. Un šādi vecāki apzog savus bērnus. Nevis ar savas klātbūtnes laika trūkumu, bet ar savu piemēru veidojot nepareizu izpratni par optimālu līdzsvaru starp praktisko un radošo.
Manuprāt ir lieliski, ka ir daudz cilvēku, kas to neapzināti vai apzināti, bet pavisam noteikti - drosmīgi - kompensē mākslā, tostarp dzejā, dejā, mūzikā vai cita veida personīgās radošās sasprindzināšanās-atslābināšanās svārstībās, kā arī saņem gandarījumu, ko nesniedza vecāki, bet vēlāk - skolotāji.
Powered by Sviesta Ciba