atmiņas par domām

es nezinu, vai te pareizi lieto "posthumānais", un vispār laikam nepiekrītu šādam vispārinājumam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pielietoju apzināti netradicionāli. Vienkārši manā ieskatā īsteni humānais kopš industriālās revolūcijas ir stipri gājis mazumā. Tādā ziņā, ka jutīgais, vērīgais, labestīgais, bez iemesla priecīgais jeb līdzvērtīgu cilvēcisko attiecību augstākās pakāpes greznība ir nozīmīgā mērā aizstāti ar utilitāro, efektīvo un neemocionālo. Un šādi vecāki apzog savus bērnus. Nevis ar savas klātbūtnes laika trūkumu, bet ar savu piemēru veidojot nepareizu izpratni par optimālu līdzsvaru starp praktisko un radošo.
Manuprāt ir lieliski, ka ir daudz cilvēku, kas to neapzināti vai apzināti, bet pavisam noteikti - drosmīgi - kompensē mākslā, tostarp dzejā, dejā, mūzikā vai cita veida personīgās radošās sasprindzināšanās-atslābināšanās svārstībās, kā arī saņem gandarījumu, ko nesniedza vecāki, bet vēlāk - skolotāji.

(Reply to this) (Parent)