es patiesībā esmu tik ļauna pret savu ģimeni. nekādi nevaru saprast, kādēļ ar visiem apkārtējiem cilvēkiem man nerodas nekādi konflikti, bet mājās es uzvedos tā, it kā man būtu mūžīgais PMS. vajadzētu apmeklēt kādu psihologu or smth. man vispār galvā ir tāds juceklis, ka es vairs nedzirdu savas domas. es neko nesaprotu. ne to, kas notiek man apkārt, ne manā galvā notiekošo. viss pēkšņi liekas tik sarežģīts. es domās izķidāju pat visvienkāršākās lietas, taču tas viss paliek pusmastā, nekas netiek izdomāts līdz galam. manā galvā ir daudz sīku domiņu, kas vienkārši karājas gaisā. un tikko kā es par kaut ko atsāku domāt, tā pavediens pārtrūkst, doma aizpeld kaut kur mana slimā prāta bezrobežu plašumos. dziļākas domas vispār mani izsmērē pa sienu un tad es pinkšķu kā mazs bērns. es vairs nekontrolēju savas emocijas, es vienkārši vairs nekontrolēju neko. ģenerālā trauksme atkal ir atpakaļ un es staigāju apkārt kā tāds apātisks dārzenis. es nespēju cīnīties ar sevi.
stāvoklis: full
dziedu līdzi: Mogwai - I Love You, I'm Going To Blow Up Your School
5 ir runājuši | ie-valodot