ar tādu humor izjūtu kā dievam, viņš noteikti māk pasmieties par sevi. un tā kā uz zemes te pārsvarā ar viņa ziņu tiek rakstīta traģikomēdija, gan jau melno jociņu un karātavu humora piekritējs, kas nepazīst zaimošanu un nemēdz apvainoties, bet cērt atpakaļ stiprāk. un tad mēs apvainojamies un atrodam ko iztulkot kā viņa dusmas vai sodu, kaut tā jokoties mēs varētu mūžīgi, ja tikai mēs saprastu kurā vietā jāsmejas.

kāds ir bijis dieva plāns cilvēkiem dodot humora izjūtu? kāpēc dažiem jā, bet dažiem- nē? vai jēzum kristum tā bija vai nebija? /nastasja fiļipovna/