Vēsture
Nāve kā izpētes objekts Annales vēsturnieku skolas medievistu darbos 
18.-Feb-2008 12:05 pm
Novosilku Juoņs

Nāve kā izpētes objekts Annales vēsturnieku skolas medievistu darbos

Nāve līdzīgi kā bērnība, sapņi, smiekli un baumas izvirzījās par vienu no izpētes objektiem Annales trešās paaudzes vēsturnieku F. Ariesa, Ž. Le Gofa, Ž. Delumo, kā arī E. Le Ruā Ladurī darbos. Viņu mērķis bija nonākt pie viduslaiku cilvēku domāšanas, tādējādi vēsturnieki pievērsās arī nāves, kas ir neatņemama cilvēka dzīves nobeiguma sastāvdaļa, izpētei. Annales skolas vēsturnieki uzdod un cenšas atrast atbildes uz jautājumiem par to, kādas bija cilvēku un nāves attiecības; kā un kāpēc šīs attiecības mainījās.
Annales skolas pārstāvji nāca klajā ar jaunu vēstures avotu koncepciju. Šķiet, ka viens no trešās paaudzes vēsturnieku mērķiem bija pierādīt, ka nāves problemātiku var skatīt ne tikai balstoties uz arheoloģisko avotu bāzes, poti, viduslaiku kapsētās veiktajos izrakumos iegūtajām ziņām par apbedīšanas tradīcijām, rituāliem, izmantoto simboliku, bet arī cita veida avotiem (testamentiem, kapakmeņiem, mākslas darbiem, pratināšanas protokoliem utml.), kas lielā mērā atainoja viduslaiku cilvēku jūtu pasauli. Galvenais – interpretācija. Ariess, kurš kā pirmais no Annales skolas vēsturniekiem veltīja veselu pētījumu nāves problemātikai, norāda, ka vēsturnieki nespēja saprast, cik liela loma ir atvēlēta nāvei cilvēka pasaules ainas radīšanā, cik ļoti priekšstati par nāvi ietekmē cilvēku psiholoģiju, cik ļoti būtiskas ir dzīvo un mirstošo, dzīvo un mirušo attiecības. Nāve ir viens no kolektīvās apziņas pamatiem, bet apziņa nav statiska, līdz ar to pakāpeniski arī mainās cilvēka un nāves attiecības. Mūsdienās liela sabiedrības daļa nāvi parasti uztver kā nobeigumu, bet viduslaikos nāve ievadīja jaunu posmu. Attieksme pret nāvi lielā mērā ietekmē arī cilvēka attieksmi pret dzīvi, tās vērtībām.
Viena no Annales skolas trešās paaudzes vēsturnieku pētāmajām pamattēmām bija mentalitātes vēsture. Ariess uzskatāmi pierāda, ka aizkapa pasaules uztvere un attieksmes dažādība pret nāvi ir viena no mentālās vēstures sastāvdaļām. Mentalitāte ir plašs pētniecības un izziņas lauks, jo mentalitātē var saskatīt, ko aplūkojamajā vēstures posmā ir noklusējuši klasiskie avoti.

Pārējais referāts būs iekš http://vesture.sauc.lv/, kad [info]mako ieliks
Comments 
18.-Feb-2008 01:03 pm
This page was loaded Dec 3. 2024, 12:35 am GMT.