| | Oct. 14th, 2008 @ 08:18 pm |
|---|
|
šī atziņa man ļauj turpināt pārtraukto pētījumu. |
| | Oct. 14th, 2008 @ 08:11 pm |
|---|
|
noliekot uz viena ceļa var savienot jebkurus 2 elementus, pat absolūtus pretstatus vai šķietami paralēlas kategorijas. var apvienot ciklā dažādas krāsas, asis, plaknes. var savienot ceļu ar temperatūru un gaismu ar skaņu. ir tikai 2 elementi, kurus nevar savienot: vīrietis un sieviete. pat ja viņus uzstājīgi liek kopā un tuvina, tie ir 2 elementi, kas nesavienojas nevienā punktā un nekrustojas ne kādos apstākļos. no viņu sapārošanas iespējams iegūt tikai vīrieti vai sievieti, nekad neko jaunu.
 |
| Luvra | Nov. 14th, 2007 @ 12:33 am |
|---|
|
ES:
man bieži parādās jautājums šeit - kāpēc jūs mani traucējat ar informācijas atkārtošanu? bet šī, acīmredzot, ir vieta, kas darbojas tikai kā common brain, nevis individuāli un sistēma, kurā šeit visi pastāv tai ir nepieciešama šī redundance, lai tā būtu nostiprināta, neizjaucama sistēma, stabila - kura nepiedod kļūdas kā nepiedod nejaušības; tas ir tas, ko mēs iemācīsimies Ginzā - tās ir stabilas prizmas, kuras iespējams precīzi arī izplāt 2D - tie nav pieņemti, iedomu silueti; pasaule ir slāņaina aka layered, nevis lineāra, kāds arī ir tavs jaunais aparāts, kas uzreiz spēj atklāt 2 patiesības vienu virs otras kā zivis un ūdeni ap tām; un atsakoties no linearitātes, mēs atsakamies arī no noietā ceļa formulas, kur tas ir vienāds ar laiks x ātrums. |
| Luvra | Nov. 14th, 2007 @ 12:26 am |
|---|
|
ES:
es zinu, ka man jāiet pa taisni, kas ir 1.5 km gara un varu to saskaņot ar Tavu pienākšanas laiku - galvenais, ka ir saskaņoti piezemēšanās vektori un mūsu laiki sadursies vienā punktā;
TU:
interaction requires engaging; Luvras nebūs, ja aktīvi nepieliks spēku kādā no virzieniem - man pat nekas nav jādara, tikai jābūt iesaistītam, tāpēc ir svarīgs interfeiss - kā Luvra man parādās un kurā no tās virsotnēm esmu es; saistība starp mani un informāciju ir "saprašanās", ja tās nav - neviena informācija nepalīdzēs; no Luvras puses - tai jāatbilst manām spējām, no manas puses - man ir jāiet, man ir jāpiešķir sev virziena vektors, jo tikai ar informāciju es nepārvietošos - ir nepieciešams arī impulss |
| Luvra | Nov. 14th, 2007 @ 12:20 am |
|---|
|
ES: kad es gāju Tevi satikt pa garo gaiteni pretī uz nolaišanos; es nezināju, kas ir priekšā, bet zināju, cik minūtes palikušas, līdz Tavai pienākšanai (tāpēc es tik bieži iepriekš pieminēju maģistrāles) - man neviens nepasaka, uz kurieni, vai ja pasaka uz kurieni, tad nepasaka, cik minūtes palikušas, līdz nonākšanai; vienmēr tiek atstāts viens nezināmais; jautājums - kāpec tad ir kāds zināmais? laikam ar 2 nezināmiem nekur nevar aiziet, tikai projicēt iešanu kā ideju;
Manai Luvrai ir 2 stūri un patiesība slēpjas aiz taisnes - netici? Duchamp, es Tevi aizvedīšu līdz piramīdai un tu pats varēsi pārliecināties! |
| » Luvra |
|---|
TU: isn't transportation about transformation?
Nov. 14th, 2007 @ 12:19 am
|
| » Luvra |
|---|
TU: ja, piemēram, man ir pienākšanas grafiks un ir atrašanās plāns, bet nav 1 no 3 punktiem, piemēram, pulkstenis vai manas manžetes pogas rāda nepareizu laiku, tad rezultātā nesanāk figūra
ES: bet tad varbūt ceturtais - klīstošais elements jeb centrs
TU: paskaties uz piramidu no sāna: pareizi (apdomīgi) novietota piramīda ir tā, kas stāv līdzsvarā uz vienas no virsotnēm, nevis uz skaldnes, tādējādi mums liedzot pareizu informāciju un maldīgi mēs to 2D atēlojam kā trīsstūri, ja tas patiesībā ir neregulārs 4-stūris
ES: skarbi ir, kad tā izklāta plaknē ar nocirstām malām - pat ja mana iztēle to spēj salīmēt pa šķautnēm kopā kā 3D figūru, es tomēr es maldīgi turpinu ar to manipulēt 2D - it kā tas būtu vieglāk nekā stereometrisks skatījums; tāda apzināta domas spārnu apcirpšana - 3 ass neredzēšana, kas, acīmredzot, kādam ir izdevīga
TU: bet cik tālu ir piestātne, ja man nav pulkstens?
ES: atkal nonākam pie noietā ceļa formulas pārvērtēšanas
Nov. 14th, 2007 @ 12:10 am
|
| » Luvra |
|---|
ES:
3D formām vienmēr ir 1 noslēptā daļa, ja ņem vērā, ka pasaule jau sen vairs nav 2D; turpat pie katra stūra ir kaut kas noslēpts; piramīdai, kas izskatās pēc 3-stūra pēkšņi uzrodas 4.stūris, kas tur vienmēr ir bijis - skaties, no kuras puses gribi. parādās punkts kā centrs pa vidu
TU:
it can be just a friendly guy hanging around
ES:
klīstošais holandietis! turklāt tas jau by default ir iekšā vienmēr sistēmā, pat ja mēs ērtības labad lietojam tikai 2D pēc ierastiem pagātnes kanoniem; smalks žests, patiesībā manierība ir tā vispasaules prāta novešana līdz 2D; tā ir ka dzīvošana pazemē - tāda skatīšanās uz piramīdu no apakšas - nekur jau dzīvē ārpus Luvras mēs neredzam caurspīdīgas piramīdas ar centru virs mūsu galvām
TU:
Luvra ir godīga vieta
Nov. 13th, 2007 @ 11:45 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
ja Kristietība nav 2-dimensionāla - kas tad ir 3-vienības piramīdas 4-tā virsotne?
Nov. 13th, 2007 @ 11:01 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Atbraukusi, devos uz Nomu, kur saņēmu nepieciešamos aparātus leņķu un gaismas fiksēšanai. Nu jau vairākas reizes esmu izmēģinājusi tos pielietot dažādos saules augstuma grādos, turklāt katru reizi nonākot citā vietā. Arī saņemtie attēli krasi atšķiras – Vilka uzstādījums ir fiksēt 6 līdzīgus momentus dažādās koordinātās. Sešinieks atkal vedina domāt uz noslēgtu 360 grādu apli, kam iespējams ir 6 atzīmes, kuras man ir jāatrod. Pagaidām liekas esmu uzgājusi 3, gaidu Vilka spriedumu. Kolēģis vēl šai sakarā nesaka neko, bet ir informēts par manu pārvietošanās trajektoriju.
Sep. 17th, 2007 @ 07:57 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
tagad esmu atpakaļ Pansijā, kurā arī notikušas izmaiņas – nekur vairs nemana Saimnieci, turklāt arī mana istaba tagad ir pie citas ieejas, bet pārējos iemītniekus es nesatieku nemaz. Atkal ir iespējams kontakts ar kolēģi, kas bija aprauts, kamēr uzturējos Kūrortā. Turklāt saziņas iespējas ir pat uzlabojušās – es varu ar viņu sarunāties, atrodoties jebkurā punktā, pat pārvietojoties pa maģistrālēm. Visam klāt man beidzot ir pirmais uzdevums no Vilka. Un kopš atbraukšanas no Kūrorta man ir arī pirmā hipotēze – laiks, noietais ceļš un ātrums šeit ir citādākās attiecībās, turklāt formulā [ja tā vispār ir formula] noteikti ir iekļauta arī temperatūra kā ārējais spēks un gaisma, kas nosaka virzienu.
Sep. 17th, 2007 @ 01:30 am
|
| » (No Subject) |
|---|
secinu, ka Kūrortā esmu pavadījusi diezgan ilgu laiku – iznākot laukā, ir notikušas ievērojamas pārmaiņas saules intensitātē; pirms novietošanās Kūrortā likās, ka temperatūrai ir tendence kristies, bet iznākot laukā tā bija augstāka nekā iepriekš – ja saule atrodas uz kāda cikla, tad tas var nozīmēt to, ka tā ir veikusi gandrīz pilnu apli, t.i., esmu pavadījusi Kūrortā ko līdzvērtīgu gadam vai arī esmu pārvietojusies telpā un atrodos tālu. kas īzmīgi – lai nokļūtu Kūrortā pirmo reizi izmantoju vertikālo maģistrāli hermētiski slēgtā konteinerī un neesmu īsti pārliecināta par tās horizontālo kustību, savukārt, arī kolēģis tajā pašā laikā pārvietojās ar cita veida transportu, kas šķietami kustējās lēnāk nekā platforma, bet konteineris, kā likās, kustējās ātrāk par to.
Kūrorts sastāvēja no 3 daļām – Draudzības lauka, ūdens Kortu joslas un Tirgus dārza. Draudzības lauks bija klajš taisnstūris ar sudrabotām detaļām, no kura sākās tieši tik pat platā Kortu josla, kas aizstiepās nepāredzamā tālumā, bet bija sadalīta divos virziemos, kam kar abām malām bija regulāras un simetriskas ūdens tvertnes, kurās varēja brīvi iekāpt pa kāpnītēm un iziet cauri, nesamērcējot galvu. Gaisā bija konstanta vasara arī tad, kad iestājās tumsa. Tirgus dārzs bija kas līdzīgs maiņas punktam jeb darbinieku ēdnīcai, kurā varēja uzņemt pārtiku lielos daudzumos par kuponiem, kuru vērtība bija gandrīz nulle – sanāk par velti, vienīgā iemaksa bija līdzpaņemtās mantas – iesaiņoti dažāda lieluma priekšmeti, kurus man iedeva līdzi bagāžā.
Sep. 17th, 2007 @ 01:28 am
|
| » (No Subject) |
|---|
nakts pagāja raustītā miegā, kam nebija īsti nospraustas robežas - uzlikt ko līdzīgu modinātājam nozīmēja pamosties, kad saule noteiktā leņķī iespīd pa logu – no rīta es ievēroju aiz tā gluži pastorālu skatu – elektrības padeves sistēmas bija palikušas ārpus rāmja, pilsēta aiz loga izskatījās kā nakts skats ar uguntiņām, bet tikai transformēts rīta krāsās, saglabājot to pašu viegli izplūdušo struktūru. Migla? Lietus? Ļoti zems mākonis? Mirāža vai kas? Varbūt loga dekoratīvs rīta segums, kas uzslienoties augstākā leņķī rādīs to, ko no vakardienas atceros - Bāzei garām uz abām pusēm bija taisnas, garas maģistrāles, ritmiski apsraudītas ar gaismekļiem. Bijām izgājuši vakarā ar kolēģi pastaigāties – es mazliet šaubīgi mēroju metrus vai kilometrus, ko mēs veicām vienā virzienā uz priekšu, domājot par to, ka jo tālāk aizejam, jo tālāk būs jāiet atpakaļ. Debesis jau tad bija ļoti zemas un apmēram tajā vietā, kur kaut kur tālumā atradās Observatorija, un pat pieļauju – Observatorijas augstumā bija kā ar roku ieskicēti mazi plūksnaini mākoņi, kādus līdz šim nebiju manījusi Pansijas rajonā, piemēram. Apstājāmies pie nelielas plaisas maģistrāles apmalē, un es ierosināju griezties atpakaļ - ceļš atpakaļ izrādījās pagalam īss, it kā reizē ar maģistrāles kustību, mazliet tai pašā virzienā būtu pavirzījusies arī Bāze. Varbūt tas bija saistīts ar gaismas krišanas leņķi, kas tagad vizuāli (vai tikai?) tuvināja Bāzi radzenei.
Otra lieta, ko ievēroju, viesojoties Bāzē – tās apkaimē ar zināmu regularitāti, ap tiem pašiem stūriem, iespējams tajās pašās stundās pa līdzīgu trajektoriju pārvietojās kolēģim līdzīgi lietotāji. Varbūt tā bija tikai sakritība, bet varbūt tādējādi bija izskaidrojams tas, ka kolēģis mitinājās Bāzē.
Šorīt Bāzes ēdnīcā bija sastājusies pagara rinda vienveidīgu indivīdu, kas jocīgi – tikai vīrieši. Ieminējos par to kolēģim, viņš pasmaidīja. Līdzīgi ne tikai pēc miesasbūves, bet arī līdzīgi ģērbti – taču drēbju kodu nespēju īsti definēt, tās bija tiklab ierēdņu, cik fiziska darba darītāju uniformas, brīžam tomēr rosināja uz civilapģērba izpratni vai pat lokālas sabiedrības modi, tomēr kaut kas tomēr šķita liecinām par zināmu sazvērestību, iespējamais skaidrojums varēja būt kas līdzīgs satērptam statistu pulkam un spēlēšanos sabiedrības struktūrās, bet ar mērķi, kas varētu būt arī manu tuvāko meklējumu galapunkts.
Kolēģis pavadīja mani līdz platformai, šoreiz pilnībā ignorējot pienākšanas grādus, jo man teorētiski kaut kur konkrēti bija jānokļūst tikai dienas otrā pusē, tāpēc arī platforma pienāca patvaļīgi un uzreiz, bet tomēr kā šķita tā dodas Observatorijas virzienā, bet es nolēmu aizbraukt līdz Pansijai pārģērbties. Kolēģis palika Bāzē, bet, kā šķita, arī tīri vaļasprieka nolūkos – pašķirstīt šo to no pieejamās bibliotēkas vai kā saka „iztulkot pāris lapas Bībelei”.
Aug. 30th, 2007 @ 08:50 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
diena pagāja Bāzē. Izgājām ar kolēģi pusdienās uz mola maģistrāles malā. Vakar tiešām elektrības padeve bijusi traucēta Bāzes apgabalā – kad es ierados, kolēģis nocēla mani no platformas, lai nepabrauktu garām pustumsā. Bija ļoti vēss – es patiešām biju nokavējusi ko līdzīgu daudzām stundām. Apstrādājām dažus viņa uzņemtos pilsētas attēlus, bet kopumā sajūta mazliet atgādināja lazareti, kaut gan te nav nekāda sakara ar karu, ne vairāk kā paša iekšējā dumpja apspiešanu. Tik un tā pagaidām Bāze šķiet kā vieta, kur vājiniekiem paslēpties no krusas. Sēžam un skatamies viens uz otru ekrāna logos, lai pierastu pie turpmākās darba kārtības.
Aug. 30th, 2007 @ 03:30 am
|
| » (No Subject) |
|---|
Pirmo reizi sanāca nokļūdīties, bet tas laikam tāpēc, ka man tika dotas divas norādes – pirmkārt, uz Bāzi ejot divas platformas, otrkārt, katra veic vienu apli – viena līdz Observatorijai, otra – līdz platformas pasažieru galvenajai ostai. Es apli automātiski identificēju ar stundu, taču mani jau brīdināja par iespējamām nobīdēm pārklājumu dēļ. Platforma, uz kuru man bija jāpaspēj, aizgāja garām tikai tā iemesla dēļ, ka es nelaikā nokāpu no iepriekšējās, kas bija apstājusies sastrēgumā. Tāpēc devos uz otru piestātni, kas bija izejas punkts gandrīz visu virzienu platformām. Man mazliet pateica priekšā Pansijas saimniece: otrā uz Bāzi, ir tā, kas stājas blakus alternatīvajai uz Pansiju? – viņa naivi pajautāja pirms gāju laukā, it kā es to varētu zināt.
Spriežot pēc siltuma/aukstuma maiņas, es tajā piestātnē nosēdēju ko līdzīgu stundai vai varbūt pat vairāk – apkārtējie kaut ko runāja par avārijas situāciju otrā galā. It kā sagājis uz īso un vietām izdeguši, bez elektrības. Varbūt tās bija tikai tenkas, bet neapšaubāmi bija kļuvis tumšāks.Tagad vismaz esmu uz pareizās platformas. Kaut nu kolēģis iznāktu pretī uz otro transporta apgaitas ciklu.
Piestātnē man blakus sēdēja kāda, ko varētu dēvēt par vietējo provinciāli – viņai somā bija sārti āboli un konfektes. Apsējusi lakatiņu un ērti izstiepusi kājas - tieši dēļ pozas un nesteidzības, es viņu domās iesaucu par provinciāli. Viņa omulīgi gremoja un apņēmīgi skatījās uz pretējo pusnojaukto sienu.
- Es esmu slikts fotogrāfs, jo es esmu slikts cilvēks, - viņai ieminējās viens no potenciālajiem pasažieriem, – man ir negants raksturs un nejau nu māksla man to izmainīs. Es, piemēram, gribētu nobildēt to sienu. Jā, pārmaiņas pēc gribetu to nobildēt, jo tā runā par mani. Tā saskan ar manu emociju šajā situācijā, kur mēs esam šeit pie platformu krāvuma, sagumuši gaidot nojauktā kārtībā, skatoties uz drūmo sienu. Un kā tāda – kā bilde, kas būtu lielākais, ko es šai mirklī varu pateikt – fiksēt sajūtu un objektu, savienot sevi ar priekšmetu un no tā radīt valodu, ar kuru arī pateikt būtisko – tas tad arī būtu viens īsts mākslas gabals. Bet tā nebūs, šī pauze nematerializēsies, jo kā jau sākumā minēju – es esmu slikts fotogrāfs, jo esmu slikts cilvēks. Mani kaitina, ka tā tur cūka un vēl tā otra platforma ir iestājusies manā kompozīcijā un jauc laukā pilnību. Un es nespēšu ne to apiet, ne kādu no viņiem aizdzīt, ne arī nogaidīt, kad tas pāries. Viņi tikko sagandēja manu peinture! – viņš nosēcās, sulīgi stiepjot francisko „r”. Es sapratu, ka piedzēries. Skaidrā cilvēks tik tieši savu domu neformulē. Provinciāle neko – gremoja tālāk, atspļāva gabaliņu konfektes atpakaļ papīrā un izmeta miskastes konteinerī, kas atradās tai pie labā pleca. Fotogrāfs stāvēja kājās. Viņš pabeidza smēķēt cigareti un nenodzēsis iemeta konteinerī. Es piecēlos mirklī kad tas sāka kūpēt un nejauki smirdēt, bet Provinciāle – neko. Atvēra vēlreiz somas rāvējslēdzi, un rakņājās pēc nākamās ledenes, izkrita spīdīgā papīrā prezervatīvs.
Es mēģināju aptuveni izskaitīt laiku, cik es kavēju jeb cik kavēja arī platforma, pēc Fotogrāfa izsmēķētajām cigaretēm, sanāca puspaciņa. Zināmā mērā es viņu sapratu – cilvēks jau ar to atšķiras no dzīvnieka, ka prot savienoties ar nedzīvo dabu. Un šī savienība ir organiska, un arī šādas savienības iztraucēts akts, atstāj mieles. Nemaz nedomāju sākt kašķi par piekūpināto konteneri. Pienāca inspektors, ieskatījās kā meklējot nododamās pudeles. Atmeta ar roku – sak, lietus nodzēsīs vai pats.
Tagad jau pusceļā uz bāzi laiks mazliet noskaidrojās – kļuva gaišāks un siltāks. Es uzmanīgi vēroju maģistrāles malu, jo otrā pusē acu augstumā bija Fotogrāfa bikšu kabatas, kurās Provinciāle iebāza roku. Negribēju viņiem traucēt.
Aug. 29th, 2007 @ 02:07 am
|
| » (No Subject) |
|---|
joprojām gaidu norādes, lai dotos uz Bāzi. iespējams mana nojausma par laika mērīšanu grādos ir pareiza, taču iespējams runa nav tikai par siltuma, bet arī virziena grādiem. ja rūpīgi izsekotu iepriekšējo dienu trajektorijai, varbūt būtu vairāk skaidrības - ka tas, ko es maldīgi (?) pieņēmu par satikšanās laiku, patiesībā bija virziena vektors, kurā doties, jo taču mēģinot to ievērot bez pulksteņa es esmu katrreiz nonākusi pareizajā vietā, kas arī sasaucās ar laikrāža tīri vizuālo līdzību pulkstenim. mierina doma par ģeometriju: šeit tomēr tiek ievēroti gan riņķa gan taisnstūra likumi. jo vienkārši pieejot Pitagora teorēmai, būtu grūti to apgāzt un, kā izskatās, neviens arī necenšās.
Aug. 28th, 2007 @ 09:40 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
parādījās Pansijas saimniece un nostādīja mani atkal situācijā, kurā teorētiski būtu varējusi nostādīt mani māte, bet viņai lielākoties pieticis pietātes to nedarīt, taču sajūta likās pazīstama - kad tev uzdod jautājumu, uz kuru cer sagaidīt atbildē melus, turklāt skatās acīs lai tos detektētu. un es kā par spīti vienmēr šādos gadījumos esmu paspējusi situāciju atpazīt un novest sevi tajā pat stāvoklī, kur allaž - burtiski dažu sekunžu jautājums - un pēc nelielas klusuma pauzes es saku baltu patiesību, jūtot, ka manas acis izskatās, ka melo. turklāt nekad nav sanācis neko vērst par labu. šoreiz ienāca prātā ieturēt vēl vienu klusuma pauzi un teikt kaut ko, kas nav ne patiesība, ne meli, bet kaut ko tādu, ko otrs varētu gribēt dzirdēt: es atbraucu dēļ mīlestības. taču tas vērsa situāciju tikai vēl ļaunāku, viņai saskrēja acīs asaras, viņa aizcirta druvis un pārmetošā balsī sacīja: man skauž.
tagad domāju, ka vajadzētu mainīt pansiju. nejauši satiku pagalmā citus iemītniekus, kas, acīmredzot, lieto citas durvis, lai neuzskrietu saimniecei virsū - tas varētu būt risinājums. varētu vakarpusē tās pameklēt. varbūt arī tas ir viens no pārmetumiem saimnieces balsī - mana nevēlēšanās, mana neinteresēšanās par Pansiju, kas tiklab būtu saucama par necieņu, ja vien saprašnās starp mums nenorisinātos arī citā līmenī, kurā tiklab zinu es par viņu, ka viņa man nevēl ļauna, tikai ietur attiecības audzināšanas formātā, un tiklab viņa zina par mani: man nepieciešams savs laiks un jaunatklājuma ilūzija, ka tas, ko es pati atradīšu, tas būs mans, bet tomēr nesaprotama liekas viņas vēlme mani steidzināt, vai arī es ko pārpratu.
Aug. 28th, 2007 @ 09:33 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
parādījās Pansijas saimniece un nostādīja mani atkal situācijā, kurā teorētiski būtu varējusi nostādīt mani māte, bet viņai lielākoties pieticis pietātes to nedarīt, taču sajūta likās pazīstama - kad tev uzdod jautājumu, uz kuru cer sagaidīt atbildē melus, turklāt skatās acīs lai tos detektētu. un es kā par spīti vienmēr šādos gadījumos esmu paspējusi situāciju atpazīt un novest sevi tajā pat stāvoklī, kur allaž - burtiski dažu sekunžu jautājums - un pēc nelielas klusuma pauzes es saku baltu patiesību, jūtot, ka manas acis izskatās, ka melo. turklāt nekad nav sanācis neko vērst par labu. šoreiz ienāca prātā ieturēt vēl vienu klusuma pauzi un teikt kaut ko, kas nav ne patiesība, ne meli, bet kaut ko tādu, ko otrs varētu gribēt dzirdēt: es atbraucu dēļ mīlestības. taču tas vērsa situāciju tikai vēl ļaunāku, viņai saskrēja acīs asras, viņa aizcirta druvis un pārmetošā balsī sacīja: man skauž.
tagad domāju, ka vajadzētu mainīt pansiju. nejauši satiku pagalmā citus iemītniekus, kas, acīmredzot, lieto citas durvis, lai neuzskrietu saimniecei virsū - tas varētu būt risinājums. varētu atgriežoties tās pameklēt. varbūt arī tas ir viens no pārmetumiem saimnieces balsī - mana nevēlēšanās, mana neinteresēšanās par Pansiju, kas tiklab būtu saucama par necieņu, ja vien saprašnās starp mums nenorisinātos arī citā līmenī, kurā tiklab zinu es par viņu, ka viņa man nevēl ļauna, tikai ietur attiecības audzināšanas formātā, un tiklab viņa par mani, ka man nepieciešams savs laiks un jaunatklājuma ilūzija, ka tas, ko es pati atradīšu, tas būs mans, bet tomēr nesaprotama liekas viņas vēlme mani steidzināt vai arī es ko pārpratu.
Aug. 28th, 2007 @ 09:13 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Pansija bija tukša arī no rīta - atvēru produktu plauktu un izvilku koncentrāta trauciņus, no kura pagatavot kafiju. pieķēru sevi gatavojot dubultporciju - iespējams pašaizsardzības reakcija pret tukšumu. ar vienu roku ieliku balto, ar otru - tumšo substanci. samaisīju abas kopā un atstāju abas karotes krūzē. atcerējos, kā kadreiz man neļāva atstāt krūzē karoti, brīdinot, ka tā varot izdurt aci. tagad var izdurt abas, - pie sevis nosmīkņāju. izgāju uz balkona, tad atgriezos atpakaļ iekštelpās, jo āra grādi - līdz ar to arī laiks - vēl nešķita pietiekami uzsiluši, lai tur uzkavētos. izskaloju baltā koncentrāta paliekas no bundžas, izmetu to atkritumu tvertnē, izlasīju pienākušās vēstules. nopriecājos, ka joprojām darbojos atvaļinājuma režīmā un savā ziņā Pansijā esmu nesasniedzama un neaizskarama.
Aug. 28th, 2007 @ 08:02 pm
|
| » (No Subject) |
|---|
Dodoties vakrpusē atpakaļ uz Pansiju, es mirkli apsvēru domu iegriezties K.Procesorā, bet tā kā platforma jau bija piestājusi pie Observatorijas.. negribējās arī šķērsot maģistrāles – pa dienu jau biju krietni noskraidījusies, mēģinot tai apiet pa vienu vai otru pusi, kur atradās Vēstniecības ēdnīca, kurā ar kolēģi vēlējāmies ieturēt maltīti, kamēr platforma vēl nebija atnākusi. Turklāt tajā rajonā neievēroju nevienu ciparnīcu.. laikam tas bija pirmais aizmetnis sajūtai par laiku.. vai arī tas bija jau iepriekš – kad citu dienu uz terases vēl nebija sanākuši pietiekami daudz apmeklētāju un koncerta sākums mazliet kavējās un mēs aizgājām uz Vēstniecības tualeti, bet pēctam ēdnīcā paņēmām līdznešanai dažus kulinārijas izstrādājumus, ko turpat pie Observatorijas uz piestātnes mola arī apēdām – patērētais laiks šķita pietiekami ilgs, lai pabūtu divatā, taču ieradāmies K.Procesorā precīzi uz dziesmas pirmajiem akordiem. Dīvaini, - es padomāju tajā mirklī, kad nupat kontrabandists stāstīja blakus sēdošajam par to, ka šovakar terase esot bijusi tukša. Dīvaini bija vārds, ar kuru es patiesībā gribēju iesaistīties sarunā. Turpinājumā piebilstot nav jau nemaz tik auksts, bet tad sajutos neveikli par savu nekompetenci jautājuma par saistību starp vēls un auksts. Kā zinādams, ko es domāju, kontrabandists pagriezās pret mani un zīmīgi paskatījās acīs caur savām šaurajām, kantainajām sudraba brillēm, šķietami piemiedzot, ja nebūtu tomēr tik zolīds kungs, kāds viņš bija. Iedomājos, ka varbūt viņš paliek tajā pašā Pansijā vai netālu un varētu mani paņemt līdzi uz kādu saviesīgu vakaru, kur varbūt iepzītos ar kādiem citiem talantīgiem cilvēkiem vai vismaz paklausītos labu mūziku un pievienotos uz kādu glāzīti grappas, tomēr labi bija arī izkāpt un atgriezties vienai Pansijā, turklāt likās, ka varbūt kolēģis būs atstājis kādu svarīgu ziņu pie administratora. Ieslēdzot numurā gaismu, mazliet satrūkos – kāds uz manas gultas bija nolicis svaigus, tīrus palagus, es pat piesarku – un sajutu it kā mātes klātbūtni, bet tādas mātes, kādu pazīst vidusskolas beidzamajās klasēs, kad viņas labvēlība tiek traktēta par jaukšanos privātajā dzīvē ar uzsvaru uz to, ka es izlasīju tavu dienasgrāmatu un man tā patika – iepriekšējais palags kā speciāli plivinājās izkārts aiz loga.
Aug. 28th, 2007 @ 06:43 pm
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}