secinu, ka Kūrortā esmu pavadījusi diezgan ilgu laiku – iznākot laukā, ir notikušas ievērojamas pārmaiņas saules intensitātē; pirms novietošanās Kūrortā likās, ka temperatūrai ir tendence kristies, bet iznākot laukā tā bija augstāka nekā iepriekš – ja saule atrodas uz kāda cikla, tad tas var nozīmēt to, ka tā ir veikusi gandrīz pilnu apli, t.i., esmu pavadījusi Kūrortā ko līdzvērtīgu gadam vai arī esmu pārvietojusies telpā un atrodos tālu. kas īzmīgi – lai nokļūtu Kūrortā pirmo reizi izmantoju vertikālo maģistrāli hermētiski slēgtā konteinerī un neesmu īsti pārliecināta par tās horizontālo kustību, savukārt, arī kolēģis tajā pašā laikā pārvietojās ar cita veida transportu, kas šķietami kustējās lēnāk nekā platforma, bet konteineris, kā likās, kustējās ātrāk par to.
Kūrorts sastāvēja no 3 daļām – Draudzības lauka, ūdens Kortu joslas un Tirgus dārza. Draudzības lauks bija klajš taisnstūris ar sudrabotām detaļām, no kura sākās tieši tik pat platā Kortu josla, kas aizstiepās nepāredzamā tālumā, bet bija sadalīta divos virziemos, kam kar abām malām bija regulāras un simetriskas ūdens tvertnes, kurās varēja brīvi iekāpt pa kāpnītēm un iziet cauri, nesamērcējot galvu. Gaisā bija konstanta vasara arī tad, kad iestājās tumsa. Tirgus dārzs bija kas līdzīgs maiņas punktam jeb darbinieku ēdnīcai, kurā varēja uzņemt pārtiku lielos daudzumos par kuponiem, kuru vērtība bija gandrīz nulle – sanāk par velti, vienīgā iemaksa bija līdzpaņemtās mantas – iesaiņoti dažāda lieluma priekšmeti, kurus man iedeva līdzi bagāžā. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
![[info]](http://klab.lv/img/community.gif){kind=small}
