Vasingtona laukums - Post a comment

nakts pagāja raustītā miegā, kam nebija īsti nospraustas robežas - uzlikt ko līdzīgu modinātājam nozīmēja pamosties, kad saule noteiktā leņķī iespīd pa logu – no rīta es ievēroju aiz tā gluži pastorālu skatu – elektrības padeves sistēmas bija palikušas ārpus rāmja, pilsēta aiz loga izskatījās kā nakts skats ar uguntiņām, bet tikai transformēts rīta krāsās, saglabājot to pašu viegli izplūdušo struktūru. Migla? Lietus? Ļoti zems mākonis? Mirāža vai kas? Varbūt loga dekoratīvs rīta segums, kas uzslienoties augstākā leņķī rādīs to, ko no vakardienas atceros - Bāzei garām uz abām pusēm bija taisnas, garas maģistrāles, ritmiski apsraudītas ar gaismekļiem. Bijām izgājuši vakarā ar kolēģi pastaigāties – es mazliet šaubīgi mēroju metrus vai kilometrus, ko mēs veicām vienā virzienā uz priekšu, domājot par to, ka jo tālāk aizejam, jo tālāk būs jāiet atpakaļ. Debesis jau tad bija ļoti zemas un apmēram tajā vietā, kur kaut kur tālumā atradās Observatorija, un pat pieļauju – Observatorijas augstumā bija kā ar roku ieskicēti mazi plūksnaini mākoņi, kādus līdz šim nebiju manījusi Pansijas rajonā, piemēram. Apstājāmies pie nelielas plaisas maģistrāles apmalē, un es ierosināju griezties atpakaļ - ceļš atpakaļ izrādījās pagalam īss, it kā reizē ar maģistrāles kustību, mazliet tai pašā virzienā būtu pavirzījusies arī Bāze. Varbūt tas bija saistīts ar gaismas krišanas leņķi, kas tagad vizuāli (vai tikai?) tuvināja Bāzi radzenei.
Otra lieta, ko ievēroju, viesojoties Bāzē – tās apkaimē ar zināmu regularitāti, ap tiem pašiem stūriem, iespējams tajās pašās stundās pa līdzīgu trajektoriju pārvietojās kolēģim līdzīgi lietotāji. Varbūt tā bija tikai sakritība, bet varbūt tādējādi bija izskaidrojams tas, ka kolēģis mitinājās Bāzē.
Šorīt Bāzes ēdnīcā bija sastājusies pagara rinda vienveidīgu indivīdu, kas jocīgi – tikai vīrieši. Ieminējos par to kolēģim, viņš pasmaidīja. Līdzīgi ne tikai pēc miesasbūves, bet arī līdzīgi ģērbti – taču drēbju kodu nespēju īsti definēt, tās bija tiklab ierēdņu, cik fiziska darba darītāju uniformas, brīžam tomēr rosināja uz civilapģērba izpratni vai pat lokālas sabiedrības modi, tomēr kaut kas tomēr šķita liecinām par zināmu sazvērestību, iespējamais skaidrojums varēja būt kas līdzīgs satērptam statistu pulkam un spēlēšanos sabiedrības struktūrās, bet ar mērķi, kas varētu būt arī manu tuvāko meklējumu galapunkts.
Kolēģis pavadīja mani līdz platformai, šoreiz pilnībā ignorējot pienākšanas grādus, jo man teorētiski kaut kur konkrēti bija jānokļūst tikai dienas otrā pusē, tāpēc arī platforma pienāca patvaļīgi un uzreiz, bet tomēr kā šķita tā dodas Observatorijas virzienā, bet es nolēmu aizbraukt līdz Pansijai pārģērbties. Kolēģis palika Bāzē, bet, kā šķita, arī tīri vaļasprieka nolūkos – pašķirstīt šo to no pieejamās bibliotēkas vai kā saka „iztulkot pāris lapas Bībelei”.