gandrīz gandrīz ideālas vakariņas -

tati

10:56 am

Vakar, ar kartes palīdzību nonācu līdz vilibalis, kura bija sagatavojusi omulīgu pasiģelku pie sevis.

Uzreiz uz galda sagaidīja uzkožamie - grauzdiņi, kas bija maizītes ar kazas sieru, bet dīvānā sagaidīja kalnietis - kaķis. Mazi un smuki aplīši ar sieru un mājas ābolu vīnu - ņam. Man jau labāk garšoja nogatavinātais siers, tāpēc labāk izvēlējos šmaukstināt muti tieši ar to. Bet, tā ir gaumes lieta.
Abet pēc tam namamāte pasniedza gaileņu krēmzupu, kas izrādījās gaileņu ne-krēmzupa. Patiesīb' sakot, man jau labāk patikās, ka bija ne-krēmzupa. Buljõniņu varēja labāk izgaršot un forši pastrebt. Un gaileņu gabaliņus ziemā ēst ir īpaši ņammīgi. Kā jau iepriekš minēju, man no visiem ēdieniem, tieši gaileņzupa bija pati pati lielākā ņamma.
Pēc tam sekoja griķpankūkas ar mārrutku mērci un ikriem. Nez, ko vilibaldis te šnurkstēja par to, ka es biju pret ikriem, neesmu fans, bet šad tad (un tieši arī šoreiz) tas bija mazais punktiņš uz I. Redz, pankūkas, paldies D., negaršoja pēc griķiem, bet pēc omes ceptajām pankūkām, kas ir superpluss. Mērce, kā jau spriedām, varēja būt mārrutkīgāka, jo vienīgais ko es sajutu, bija - baziliks un kkādi citi man nezināmi zaļumi. Tikai, diemžēl, es nevarēju apēst visu porciju - man bija par daudz, par ko es joprojām atvainojos.
Starp saldo un pamatēdienu spēlējām spēles, kur aktīvākais spēlētājs nebija ne Alise (vilibaldis meita), ne kaķis-kalnietis, bet gan mūsu tante. Hihihi.
Saldajā bija tiramisu. Par tiramisu krēmu es lieku daudzpadsmit. Bija garrršīgs! Ēdu tiramisu, ļurināju  ķermenī ābeles lapiņu un pipermētru tēju un biju visai mierīgi noskaņota vakar snaudai ;]
Vakars man patikās - bija tāds mierīgs un domīgs. Īsts svētdienas vakars.
Tā kā es esmu neobjektīva ēstgatavošanas padarīšanās (jo katram garšas kārpiņas ir savādākas un gaume ir vēl dažādāka), tad es par ēdieniem lieku 10. Viss garšoja, pat ikri.