|
Jun. 14th, 2009|09:27 pm |
|
man vienreiz viens šoferīts pēc īsa smalltalk'a tā pa tiešo pajautāja: ''nu, tad mēs sarunāsim kādu seksiņu?'' es stopēju toreiz viena, mēs braucām cauri pilnīgam mežam, apkārt šoseja vien, un viņš brauca pietiekami ātri, lai ideja lekt ārā tiktu atmesta uzreiz. nu un tad nācās sākt izmantot savu iztēli un reāli sākt muldēt, ka nu ziniet, es neatbalstu seksu pirms laulībām, es gaidu savu īsto un vienīgo utml. es pieļauju, ja viņam būtu bijusi augstāka pašpārliecinātība un kaut kāds nazis kabatā, tik viegli apvārdot nebūtu izdevies, bet nu toreiz tas viss beidzās labi, viņš mani izlaida pieturā sveiku un veselu. morāle: ja arī briest kaut kas nelāgs, no tā var (vismaz mēģināt) izkulties mierīgi un ar vārdu palīdzību |
|