Tā nav gluži ticība. Tā ir loģika. Ticība varbūt attiecas tikai uz pamatpremisu - dzīvība ir pašmērķis vai vismaz vienīgais absolūtais mūsu mērķis.
No tā loģiski izriet viss pārējais līdz pat tam, ka pareiza rīcība dod sirdsmieru.
Diemžēl prāts ne vienmēr ir teicamākajā formā (vai nu emociju vai, teiksim, miega vai noguruma dēļ), tāpēc ne vienmēr šo te funktieri var noturēt. Ar ticību ir mazliet vieglāk :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vispār es tiešām labāk paklusēšu. Vismaz par šito. Lietām jāļauj nobriest.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā Tu vari paklusēt, ja jau esi pateicis? jeb Tu uzrakstīji veselu traktātu par šo tēmu un tomēr izlēmi, ka tā laiks vēl nav nācis? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, uzrakstījis traktātu (vēl :D) neesmu. Esmu izvērsis attiecīgo teoriju šitamlīdzīga rakstura diskusijās i-plašumos, kas, protams, ir visai nožēlojami un pat derdzīgi.
Paskatīšos, kā lietas grozīsies, un, ja konstatēšu, ka koncepcija izutr laika pārbaudi un visas citas kritikas, tad būs par ko uzrakstīt kā atbildi pēdējo divu gadu tūkstošu meklējumiem, tikai šoreiz - atbilstoši Ņūtoniskā laikmeta prasībām - bez kādām mistērijām un ticībām. Visādi Jēzi, stoiķi, Kanti, Nīčes, un vispār visi, arī pretrunās it kā esoši novesti līdz vienai vienkāršai, loģiskai sistēmai, kurā tas viss ierakstās pavisam racionāli.
BET, moška tas viss pavisam drīz izgāzīsies, jo atradīsies kaut kādas kļūdas, kā visticamāk arī būs. Viss nevar būt tik vienkārši. :D

(Reply to this) (Parent)