Sun, Apr. 17th, 2005, 03:04 pm
[info]honeybee:

Interesanti, kas notiktu, ja turpmāk tekstus publicētu bez norādes uz autoru - t.i., visi teksti būtu anonīmi? Grāmatas iegādātos, vadoties no vāka noformējuma un nosaukuma - vai paziņu ieteikumiem, nevis autora vārda, un katra grāmata tiktu uztverta nesaistīti ar kādu noteiktu autoru vai viņa iepriekšējiem darbiem. Vai tas dotu pilnīgāku pieredzi (jo nebūtu tik daudz iepriekšēju pieņēmumu), vai arī, gluži otrādi, atņemtu tekstam daļu tā vērtības (jo, lasot Māras Zālītes lugu, es varu to salīdzināt ar iepriekšējām, meklēt paralēles, novērtēt ideju attīstību un tamlīdz)?
Kopumā - vai šāda pieeja būtu pietiekami produktīva, lai būtu vērts to izmēģināt?

(Man pašai bieži vien gribas kaut ko publicēt nosacīti anonīmi, t.i., izmantojot pseidonīmu, bet pagaidām tas vēl nav realizēts - kaut vai tāpēc, ka es vispār labu laiciņu neesmu centusies kaut ko nopublicēt. Shame on me.)
 Leave a comment | 11 comments

Sun, Apr. 17th, 2005, 03:11 pm
[info]x_f

Paskaties, kas notiek Cibā.
Kāds raksta interesanti. Viņš kļūst populārs. Sāk snauduļot uz lauriem un pāriet uz īsiem, abstraktiem tekstiņiem. Viņš vairs nekļūst populārāks, viņš tikai eksistē. (Jā, varu nosaukt reālus piemērus Cibā.)
Domāju, ka ļoti līdzīgi ir ar rakstniekiem un mūziķiem. Viņi ir kaut ko sasnieguši, un viņu darbus pērk pagātnes dēļ, kas viņi ir, vārda dēļ. Taču šo darbu kvalitāte kļūst apšaubāma.
Ja viss būtu anonīmi, tad, manuprāt, būtu labāk, jo nāktos pie katra puksta / grāmatas / dziesmas patiešām piedomāt un radīt ko labu, citādi uz vārda vien neizbraukt.
– Es biju varens.
– ..un būsi.
– .. un būšu.
:)
Thread - Reply

Sun, Apr. 17th, 2005, 03:43 pm
[info]honeybee

nu, problēma SC gadījumā būtu sekojoša - vai tu būtu gatavs lasīt visus tos n-tos ierakstus, kas uzrodas SC, lai atrastu to vienu sakarīgo? ņemot vērā faktu, ka dienā parādās tikai daži sakarīgi ieraksti, bet stulbību un kā-man-šodien-iet ir daudz vairāk. ar grāmatām un mūziku būtu biki vieglāk, jo izdevēji/producenti/whatever tomēr izdara pirmo atlasi un pilnīgus mēslus īpaši labprāt neizdotu (jo tos jau vairs nepirktu tikai vārda dēļ) un reklāma jau tāpat paliktu.
no otras puses, viens žurnāls, kura parole ir zināma visiem, varētu būt interesants piegājiens. lai arī man tā arī nav saprotama tā doma, ka SC ir kaut kas literatūrai pielīdzināms. jā, ir cilvēki, kas raksta foršāk, ir tādi, kas raksta sasodīti garlaicīgi, bet pielīdzināt to literatūrai tomēr ir kaitīgi. ir tak nepieciešama kāda vide, kurā šis iekšējais cenzors nav tik bargs.
Parent - Reply