Thu, Apr. 7th, 2005, 08:17 pm
[info]honeybee:

Laikam nebūtu īsti korekti nenosaukt grāmatas, kas citētas iepriekšējā ierakstā.

Tātad - pirmo vietu ieguvis Rejs Bredberijs ar romānu "451 grāds pēc Fārenheita". (6)
Otrajā vietā nonācis Vladimirs Nabokovs ar romānu "Lužina aizsardzība" (bet grāmata nav par identitātes zudumu, grāmata ir par šahistu, kura reālā dzīve saplūst ar spēli). (3)
Trešo vietu laimīgi ieguvis Marsels Prusts ar "Zudušo laiku meklējot" (2)
Ceturto vietu dala Rejs Bredberijs ar grāmatu "Pieneņu vīns" (4) un Milans Kundera ar romānu "Nepanesamais esības vieglums" (5).
Un pagaidām nevienu lasītāju nav piesaistījuši vienīgie latviešu autori - Dace Rukšāne ar romānu "Beatrises gultasstāsti" (1) un Stāstītājs (a.k.a Zeibots) ar grāmatu "Līķu dejas" (7).

Secinājumi? Droši vien lielāko atzinību iegūst pirmais teikums, kas sniedz vienkāršu, bet tajā pašā laikā paradoksālu vai nervus kutinošu vēstījumu. Un gari, sarežģīti, aprakstoši teikumi romāna sākumā nerod tik lielu atsaucību. Pieraduši pie action esam? Vai arī vienkārši patīk, ka jau ar pirmo teikumu tu tiec ierauts citā pasaulē?
 Leave a comment | 8 comments

Thu, Apr. 7th, 2005, 09:05 pm
[info]jozefs_k

Jā, es te prātoju par to ieraušanu citā pasaulē. Varbūt, ka labs pirmais teikums ir tas, kas nodibina saiti ar lasītāja un literārā darba realitāti. Šajā gadījumā "Dedzināt - tā bija bauda" var kalpot kā rituāls, kurš pēc formas ir piederīgs lasītāja realitātei, bet pēc nozīmes - literārā darba realitātei.

Ja nav skaidrs, ko es domāju, mēģināšu paskaidrot sīkāk. Šajā gadījumā grūti izteikt valodiski to, ko vēlos, nezaudējot būtiskas nianses.
Thread - Reply

Thu, Apr. 7th, 2005, 09:35 pm
[info]honeybee

mmhm, es sapratu. bet droši vien tāpēc, ka intuitīvi jutu to pašu.
Parent - Reply