iespējams izsakos paskarbi, bet manā uztverē jebkuram jautājumam ir divas pieejas. izejas punkts ir vienāds. ir zināma esošā situācija un ir zināms mērķis. piemēram, Tev vajag nomainīt krānu vannasistabā. Un Tev atnāk santehniķis krievs. Un tad paradās divas pieejas: vai nu a) Tu viņam 3min krieviski izskaidro ko Tu no viņa gribi un viņš to izdara, vai nu b) Tu viņam latviski stāsti, ko Tev vajag, viņš neko nesaprot, jūs lietojat žestu valodu, jums ir jautri, progresa situācijas risinājumā nav, vai ir neliels, jebkurā gadījumā mērķis tiek sasniegts lēnāk nekā gadījumā a).

nu jā, un viss ko es gribēju teikt ir, ka man krīt uz nerviem cilvēki, kas sistemātiski izvēlas variantu b), jo galvenais man parasti galvenais ir sasniegt uzstādīto mērķi, nevis pa ceļam vēl izglābt pasauli.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja, man aprakstītajā situācijā uz nerviem krīt "krievu santehniķis". viss normāli, atšķirīgas attieksmes.

(Reply to this) (Parent)