|
|
|
Jūnijs 7., 2013
watt
 | 09:11 - Tautas vara
Latvijā jūs* gatavojieties aizliegt alkohola tirdzniecību "internetā". Un arī apsverat, vai pacelt alkohola iegādes vecumu** no 18 uz 20 gadiem.
Es paskaidrošu kā ir Vācijā. Vācija ir federāla republika, un zemēm ir liela pašnoteikšanās. (Tāpēc es nezinu kā citās federālajās zemēs ir, varu stāstīt tikai par Berlīni, un mazākā apmērā par Brandenburgu.)
Berlīnes zemē, alkoholu var dzert uz ielas. Tas ir, sēdot parciņā (atgulies uz zāles!) vari iedzert alu. Alkohola tirdzniecība pa nakti netiek ierobežota - pa nakti gan tikai daži diennaktnieki strādā, tā ka ja gribi iedzert, vispirms jāatrod veikals kas pēc 22:00 vispār ir vaļā (diennaktnieks), un tur jāpērk (+uzcenojums kā jau diennaktniekos/"Spaetkauf"). Alkohola tirdzniecība mazajos kioskos nav aizliegta. Mazā būdiņā kas desiņas tirgo, var nopirkt arī alu.
Bet galvenais, alu, vīnu, šampanieti veikalā jaunietis var pirkt no 16 gadiem***; stipros alkoholus (distilled spirits) - no 18.
Bet par tēmu. Es apskatīju likumprojektu un priekšlikumus (žurnaļugas protams saiti atrast nejēdz), tur patiešām ir ierosināts Alkohola aprites likuma sestā panta pirmo daļu "(1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta:" papildināt ar jaunu punktu: "8) izmantojot distances līgumu". (un dažādi aizraujoši pamatojumi.)
Priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība"). Vienotība ir arī iepriekš izcēlusies ar debīlismu, atceramies arī Sarmītes Ķikustes ("Jaunais Laiks") "absolūtā sausā likuma" priekšlikumu, kurš pat Saeimai cauri izgāja, un nonāca līdz prezidentam uz izsludināšanu.
***
Es neesmu nekādās draudzīgās attiecībās ar alkoholu. Mans tēvs ir alkoholiķis, iet uz AA sanāksmēm jau vairāk nekā 10 gadus. Es zinu kas tas ir. Un tautas nodzeršanās ir liela problēma. Bet šitāda aizliegšanas "strausa politika" ir drausmīga.
Kad tauta (un sekojoši - politiķi) izaugs līdz SISTĒMISKAI pieejai problēmas risināšanai? Nevis apkaro kautkādus fragmentus, imitē drudžainu darbību, aizliedz visu ko pēc nejaušības principa, neapsverot ne sekas, ne sagaidāmo rezultātu? Un tauta nepieprasa kvantitatīvu rezultātu.
Ko šis aizliegums uzlabos? Par cik procentiem? Kādi statistikas rādītāji tiks uzlaboti? Cik ilgā laikā? Un vai būs to vērts?
Tak nevarēs atbildēt. Varbūt pārstās vēkšķēt par visādiem absurdiem aizliegumiem, un varbūt sāks pārdomāt kas jādara, lai lietas reāli kustētos. Varbūt sāks pārņemt pieredzi no vecākām, gudrākām valstīm. Sistēmisku pieredzi, risinājumus kas darbojas...
_______________________________
* ja pieņem, ka vara Latvijā pieder tautai, un saeima ir tautas priekštāvji un pauž tautas gribu
** ierosina Gunārs Rusiņš ("Brīvie Demokrāti")
*** man jānobildē tā šiltīte Lidl kā tur īsti ir rakstīts. no 14 gadiem ir atļauts vecāku pavadībā iedzert.
|
Jūnijs 5., 2013
x_f
 | 23:01 - Es brīžiem nesaprotu, ar ko es cīnos un par ko
Biju Biķerniekos, noriņķoju septiņus Vipsporta veloapļus. Tagad man sāp kakls no elsošanas, spranda no gulēšanas, vēders no par daudz ūdens, kāju joprojām velk uz krampi, kilo kā nebijis, plaukstu īsti nevar pagrozīt, galva arī tāda, neviens mani droši vien nemīl, vismaz paspēju atgriezties dažas minūtes, pirms sāka gāzt lietus.
Laiciņš jau, protams, foršs, silts un diezgan saulains. Sākumā turēju līdzi pirmajam baram, bet otrajā aplī tas izstiepās, aizgāja un vairs nebija noķerams. Īsti nezinu, kāds tur bija ātrums, bet otrā apļa pirmajā pusē paskatījos spidometrā, tas rādīja 42 km/h un bultiņu uz leju – tātad tobrīd es biju zem vidējā. Kopā jānobrauc 40 km – septiņi apļi. Turpinājām trijatā, ik palaikam mainoties, tad pievienojās vēl viens, ko noķērām un pieņēmām. Tā jau labi, bet, kad priekšā, tad – vējš. Turklāt, sēžot aizvējā, liekas, ka var taču ātrāk. Citādi jau man patīk vilkt, nejūtos izmantots. Piektā apļa beigās par apli noķērām trīsdesmitnieku grupu (tie, kas visu laiku brauc uz 30 km/h), pēc tās apdzīšanas palikām tikai divi. Pēdējā apļa vidū mūs noķēra kāda no aizmugures grupām, divatā tomēr nav aršanas. Kopā ar to arī finišējām.
Bet nu šitā uz krampi man vēl nekad nebija vilcis – vienubrīd pat tik traki, ka sāku stāties malā, taču pārgāja. Rīt būs jāsāk rīt kivi. Ūdeni es dzeru daudz!
Pēc divām nedēļām nākamais posms. Protams, braukšu. A kam tagad viegli?
|
|
|