Members

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 16., 2018


x_f
22:19 - D#10: austrumu frontē

Kokgāzēji bija sarunāti sestdien uz pusdesmitiem, taču bija klāt deviņos, bet jau 10.15 devās prom. Čiki briki un nokopts. Pamodināt kaimiņus ar motorzāģa troksni noteikti ir iespaidīgāk par zāles pļāvēja skaņām agrā vasaras rītā, vai ne. Apskatot liepas atlikumus, var redzēt, ka tā vēl turējās vertikāli tikai ciešas pārliecības un liela spīta dēļ. No stumbra izbira kādi trīs spaiņi zemes, divas pudeles un daudz lielo, melno skudru (iekoda, niez). Savukārt plkst. 10.18 zvanīja otrs variants, ka viņi tagad tā kā varētu piebraukt, bet nu jau bija mazliet par vēlu. Kādam gan to visu vēl būs jāskalda, bet mazu daļu varbūt varētu izmantot dekorācijām vai kam praktiskākam. Liepa gan tam ilgi nekalpo, tā ir mīksta, to jau zinu.

Tās stundas laikā garām vairākas reizes lēni pabrauca mazais, zilais elektromobilis, kādu izmanto arī pilsētas domē. Nu, tā, lai nebūtu ilūziju par pašvaldības uzticēšanos iedzīvotājiem.

Mazliet vēlāk uz savu dārzu atbrauca arī tālie kaimiņi. Papļāpāju ar kaimiņieni par saviem plāniem, un viņa ieteica man mazliet atdzist un visu nemēģināt izdarīt vienā piegājienā. No sākuma nepiekritu, jo, kamon, man vajag visu uzreiz un gatavu, taču sāku domāt, ka varbūt tā būtu prātīgāk. Runa ir par to gabalu, kur nepieciešama papildu zemes vešana, jo tur nez kāpēc ir par zemu un nav arī, no kurienes pagrābties. Izrādās, ka tādu nieka 14 kubikmetru augsnes sagādāšana ir negaidīti dārgi. Turklāt tai vietai man tāpat vēl īsti nav vīzijas, kādu rezultātu tur gribētu. Līdz ar to tas paliks uz nākamo gadu. Ja man būtu neierobežots budžets, tad, pro'ms, varētu gāzt kalnus, bet.

Turklāt nekā nedarīšanai ir arī pievienotā vērtība – to gabalu droši var izmantot kā pagaidu patvērumu augiem, ko varētu saglabāt, ja vien būtu lieks placītis, kas netiks nolīdzināts. Tagad ir. Šobrīd tur lielākoties glabājas zaru kaudzes no koku un ogu krūmu tīrīšanas. Pārstādīju tur gan senā upeņkrūma atliekas (es nevarēju noturēties – negribējās mest ārā, jo, ja nu tur izaug kaut kas smuks, un ēst jau tāpat neprasa), gan mazu ērkšķogkrūmu un mazliet mugureņu (tās tādas puķes ar platām lapām un daudziem ziediem, viss uz viena kāta, jau nez cik gadus auga dārzā, – Polygonatum). Vēlāk pēcpusdienā palīgā atbrauca kopijs (atminās (!) no Rīgas), tad kopīgi izrakām visus traucējošos jāņogu krūmus (divus pārstādījām) un kādu pulciņu aveņu. Divus krūmus un mazliet aveņu paņēma arī tālā kaimiņiene. Vēl turp gribu paspēt pārstādīt arī kādu daļu sniegpulkstenīšu, lai vēlāk varētu tos sadalīt un pārstādīt atpakaļ jaunajā mauriņā, lai nākampavasar smuki. Divās vietās dziļumā uzraku joprojām sasalušu zemi.

Vietējā kaimiņiene redzēja, ka man tur top zaru kaudzes, pajautāja, vai var piemesties ar saviem egļu zariem un pērnajām lapām no puķu dobēm vecajā ugunskura vietā (tās tur vairs nebūs). Labi, nav jau žēl, labu kaimiņattiecību dēļ un tā. Zaru un lapu bija vairāk kā gaidīju, bet nu. Tad parādījās arī virtuves ķeblītis – lai jau. Pēc tam parādījās vairāki patrunējuši baļķīši – nū, labi.. Beigās tika atvests vecs izvelkamais dīvāns, bet ar to gan viņus aizsūtīju atpakaļ mājās, jo wtf, vienkārši wtf. Tālā kaimiņiene jau nokomentēja par velnu un mazo pirkstiņu. Špicku piešāvu tikai svētdien, kad vairs nebija vēja un tādas kompānijas, lēnā garā nokurināju to un savas četras zaru čupas, atlika vēl piecas.. Varēs sildīties visu vasaru.

Pēc brīvdienām viss sūrst un sāp, bet vēl ir, ko rakt un pārstādīt, lai gan starpfinišs jau sāk šķist saredzams. Žēl, ka sestdien darbdiena. Aproce saskaitījusi, ka brīvdienās pa dārzu esmu nostaigājis 20 un 19 tūkstošus soļu. Nunez.

(6 raksta | ir doma)

Aprīlis 12., 2018


x_f
21:21 - Dārzāzija #9: "kas tas ir – bankrats?"

Ziemsvētku kaktuss uzziedējis.

Bet citās ziņās – uzzināju, cik izmaksās zemes līdzināšana. Viens uzņēmums to esot gatavs izdarīt par 650 eirām, otrs teica, ka pie līdzena mauriņa parasti tiek par 1 €/m², citi nereti prasot pat 1.5. Abos variantos tas ir vairāk kā biju gaidījis. Ar pirmajiem gan klātienē netikos (tie ir tie, kas te bija, paši paskatījās un visu izdomāja), bet otrais bija ļoti sakarīgs, visu saprata un ieteica dažādus variantus. Vienu lielo zemes kravu vajadzēs, bet bez vēl divām plāna vidū varot iztikt, ja tomēr atbrīvojos no četriem jāņogu un viena upeņu krūma. Labprātāk jau būtu tos saglabājis, tomēr to izravēšana arī krietni atvieglotu visus darbus, jo šobrīd tie ir it kā uz paaugstinājuma. Kādreiz nebija, bet tad ap un uz tiem bērta zeme, līdz ar to, tos saglabājot, būtu jāceļ augšup viss pārējais. Tas tiešām nav racionāli. Ja to nav, tad viss esošais nelīdzenums tikai jāaizbīda pa citām vietām. Turklāt tās ir tikai jāņogas (tikai jāņogas!) un tas vecais un ļoti izplatījies upeņu krūms. Varu iztikt. Vēl tur bija arī kaut kas par bobkata īri ar operatoru uz dienu vai divām pa 200 eirām dienā. Tad es to varētu diriģēt pēc vajadzības. Un vēl celmu frēzēšana – atradu četrus augļu koku celmus un uztaisīju vēl četrus (zilo plūmju vairs nav, tās jau bija 70% sausas). Tas arī tiks darīts, citādi traucēs zemes frēzēšanai. Vēl iespējams variants, ka viņi tikai izlīdzina, bet zālāju pats sēju. Teorētiski jau tas ir vienkārši, bet es pat par to nez kāpēc šaubos.

Onkulīt's arī teica, ka vecās ābeles noteikti jāatstāj, tā ir svēta lieta (piekrītoši tikai māju ar galvu), bet ogu krūmus jau gan varot pa piečuku nopirkt jaunus un ģenētiski modificētus (joks). Viņa telefons zvanīja ik pēc dažām minūtēm, svarīgs kadrs (uzņ. vadītājs vispār). Neatceros, kurš to man jautāja, taču kāds teica, ka viņam ir svarīga uzdoto darbu veicēja seja – vai tā rada pareizo, uzticamo iespaidu. Bet es vairs neatceros, kurš to teica, nevaru atskaitīties, taču, spriežot pēc šī vīra sejas iespaida, darbu rezultātam vajadzētu būt kvalitatīvam.

Otra vēsts ir par liepu. Ceļa malā ir viena, kas draudīgi izaugusi un noliekusies prom no ielas. Teorētiski tā šobrīd man netraucē, taču praktiski tā vasarā, kad būs lapas, pie spēcīgāka austrumu vēja var uzgāzties elektrolīnijai. Un vainīgs būšu es. Tā jau žēl kociņa, bet tas ir šaubīgs un saules mūžu noteikti nepieredzēs. Par tās nolaišanu no kātiem prasa aptuveni 200 eiras (aptaujāju vairāk kā vienu), jo tuvu tai pašai elektrolīnijai, līdz ar to nav tā vienkārši un uzreiz nozāģējama. Turklāt pēc 15. aprīļa to vairs nedrīkst darīt. Tas nav nekāds Mēness kalendārs, bet gan pašvaldības saistošie noteikumi. Žēl, ka par to mani neviens nebrīdināja laicīgāk, jo izrādās, ka 15. aprīlis ir jau šonedēļ. Pēc tam drīkstēs tikai pēc Jāņiem, bet tad, protams, būs ar lapām, un, bāc, ak, meh.

(21 raksta | ir doma)

Aprīlis 11., 2018


x_f
20:59 - #meme #funny #relatable #ayyylmao #savage #edgy #nochill #cringe #triggered #hilarious #loltru

LoadingArtist.com


(ir doma)

Aprīlis 8., 2018


x_f
21:52 - Dārzāzija #8: citos augstumos

Tas ir sirseņu pūznis strazdu būrītī – jau rudenī to pamanīju, bet tad mani nekas nebūtu piespiedis tam tuvoties, arī ar šo bija nervozi. Kā K mīlēja teikt: "KILL IT WITH FIRE!!" Var jau būt draudzēties ar dabu un tā, bet irsis ir irsis. Iztīrīju to visu (nekas neizlidoja) un salaboju arī Latvijas nacionālā putna būrīti, vakarpusē viens eksemplārs pat bija klāt un staigāja pa pagalmu.

Šodien uzrāpos trīs ābeļu un vienas bumbieres galotnē un trīcošām rokām tās likvidēju – bija izstiepušās pārāk augstu un tie tāpat bija ūdenszari. Zinu, ka to būtu jādara kaut kad apmēram februārī, bet kaut kā nevaru iedomāties, ka spētu kāpt kokā tādā augstumā pa šaubīgiem zariņiem ziemas drēbēs.

Paklausīju dill un paretināju burciņspraudeņus – tagad būs dažādās augsnēs un viens pat paliks ārā, vērošu rezultātus. Dažādos trauciņos iesēju verbenu, pusdienziedes, samtenes, lavandu, kosmejas, lietuspuķes, cinnijas, flokšus, spalvu neļķes un laksi. Tagad pacietību. Izrādās, ka laksi bija jāsēj jau oktobrī. Tāpat ceru, ka kaut kas sanāks, man tas garšo.

Sāku no rīta pēc desmitiem, ienācu iekšā pusdeviņos vakarā. Labi, ka darbdienās varēs atpūsties, haha. Vai ne? Vai ne? Heh.

(6 raksta | ir doma)


> Go to Top
Sviesta Ciba