sapņojam

cannibalsmith:

Jau pusotra nedēļa, kopš comtesse man paprasīja: "Kāds ir mērķis un ko dod šāda visādu sapņu tehniku un variāciju apzināta attīstīšana?" Es tad izdomāju, ka garo atbildi derētu izlasīt visiem. Tā nu es noslinkoju un nevarēju saņemties. Līdz šim vakaram. Tātad.

Sākšu ar pretjautājumu: "A tev ir kas labāks ko darīt tās 8 stundas katru diennakti?" Alternatīva, ko vairums arī piekopj, ir vienkārši samaņas zaudēšana. Vakarā aizej gulēt, bams, no rīta celies augšā. Daudzi cilvēki pat uzskata, ka viņi nesapņo, kas protams nav patiesība, jo viņi vienkārši neatcerās nosapņoto un nemaz nemēģina to darīt.

Tātad, pirmā lieta, ko tu vari darīt, ir mēģināt atcerēties savus sapņus. Pamācību tam netrūkst. Bet ko tad tas dod? Es redzu sekojošus labumus:
1) Sapņiem ir ļoti liela izklaidējoša vērtība. It kā tu katru noskatītos kādu labu filmu. Taču sapņi jebkuru izklaides veidu pārspēj ar to, ka tie satur ne tikai attēlu un skaņu, bet garšas, smaržas, emocijas, un pat tādas sajūtas, kuras neeksistē nomoda pasaulē. Palasi šīs komūnas sapņotāju interesantākos sapņus!
2) Sapņi ir logs uz tavu iekšējo pasauli. Tie var saturēt atbildes uz jautājumiem, risinājumus problēmām, un pat vīzijas par nākotni! Daudzi mākslinieki savus darbus nosapņo. Es arī.
3) Labāks miegs un gulēšanas režīms. Vairs negribās palikt nomodā līdz trijiem no rīta, ja tu zini, ka, aizejot gulēt, tu redzēsi kādu aizraujošu sapni.

Tālāk, ja tu vēlies, tu vari censties panākt apzinātos sapņus. Tas ir tad, kad tu sapnī saproti, ka esi sapnī. Rezultējošais labums ir tāds, ka sapnis kļūst interaktīvs. Tas ir labāk par jebkuru datorspēli, jo faktiski tas nozīmē, ka tu esi dievs savā sapņu pasaulē. Tu vari darīt ko tu gribi. Limitu nav. Okei, vienīgais limits ir tava prasme uzturēt apzināto sapni un nepamosties. Piemēri:
1) Novērst murgus. Vai tieši pretēji - apzināti tos izsaukt.
2) Lidot bez palīglīdzekļiem.
3) Nodarboties ar seksu ar jebkuru reālu vai fiktīvu presonu, radījumu, neradījumu, vai ko citu. Vai arī vienkārši sadzert ar viņiem. :)
4) Lietot narkotikas. Ja tu to esi darījis dzīvē, tad sapnī sajūtas būs autentiskas.
5) Sarunāties ar savu zemapziņu.
6) Būt kas cits vai kāds cits. Mainīt dzimumu, kļūt par suni, zivi vai drakonu.
7) Uzbūvēt paliekošu sapņu pasauli, uz kuru tu katru nakti atgrieztos. Negribi pats savu Viduszemi? :)

Tad, uz ezotērikas sliekšņa, atrodas OBE: ārpusķermeņa izjūtas. Tā ir sajūta, ka tu (tava apziņa) esi pametis savu ķermeni. Tas ir tāds piedzīvojums... to nevar aizmirst. Tas ir pašam jāpiedzīvo, lai saprastu.

Tālāk seko teksts, kas var aizskart ateistus un citus, kas netic "tādām blēņām". Tu esi brīdīnāts. (Papildināts: Ir 2010. gads (4 gadi kopš šī raksta tapšanas), un es pats vairs neticu tādām blēņām. Tas protams nenozīmē, ka tev nevajadzētu pamēģināt pašam un nonākt pie saviem secinājumiem.)

Tad nāk astrālā projekcija, kas nu arī ir mans mērķis. Astrālā projekcija ir OBE, kur tu, vai nu pa tiešo vai "izejot" laukā no apzinātā sapņa, nonāc Astrālā. Iedomāties, kas ir Astrāls, palīdzēs Gredzenu Pavēlnieka scēnas, kur Frodo uzvelk gredzenu. Tā ir tāda kā paralēlā dimensija, kas pārklāj reālo pasauli. Nu tu esi gariņš Astrālā. Ko tas dod:
1) Vari ceļot apkārt zemei, kosmosā, uz kaimiņa guļamistabu.
2) Vari satikt enģeļus, dēmonus, garus, un citus Astrāla iemītniekus.
3) No iepriekšējiem punktiem izriet, ka tu vari iegūt normālā ceļā neiegūstamas zināšanas.

Tas nu arī ir viss, ko es zinu. Mans patiesais mērķis un iemesls, kāpēc vispār es ierados šajā komūnā, ir sekojošs: Es vēlos, lai ne tikai es, bet arī citi cilvēki trenētu sapņu spējas, lai pēc tam mēs varētu kopīgi ceļot Astrālā un apciemot viens otru sapņos. Tāpat sapņu prasmes ir radniecīgas meditācijai, ekstrasensorajām spējām un citiem labumiem.