sapņojam

interesanti. man pirms kāda laika bija iespēja "aptaustīt" kā tas ir - aizmigt sapnī. tiesa, pirmoreiz es neaizmigu, jo tad mana sapņa "apziņa" radīja trauksmes signālu, ka tā nav īsti labi. kad pamodos un šito atcerējos, kļuva nedaudz baisi. tomēr otrreiz gan es aizmigu (bet varbūt man tikai tā šķiet), bet es nepiedzīvoju to, ko tu. man bija parastā "melnā bilde" - stadija, kad neatceries sapni. kad pamodos (tas vēl ir sapnī), vienkārši piecēlos un turpināju iesāktā sapņa darbību. kad pamodos pa īstam, sēdēju un domīgi kasīju galvu :) lai arī es neesmu īpaši kaut kur iedziļinājies, tomēr es tev piekrītu par to, ka astrālais ķermenis dalās arī sīkāk, tāpēc šādas pieredzes ir iespējamas. starp citu, varbūt tas nav īsti par tēmu, tomēr domāju, ka tev varētu būt interesanti palasīt...

"Sitting Bull once said that his dreams had become so clear that soon he would be able to dream himself back into the world...then he died. It wasn't the dreaming that killed him though. But the question is how do you reach the dreaming body and make it a part of your everyday existence. First you must trap your own attention, then overcome the fear that reason instills in you, and then you must stop the world. There will be created a dead space between reason and the dreaming body. Within that space you will start to move without intending towards your dreaming body because it is only natural for them to want to be reunited. Once your attention is trapped, not focused, you will slip into a space which at first you cannot recall any memory of, that is when the world stops. Within that space anything is possible. To recall and take control of the process requires personal energy on a level few people ever think about."

Sleep Dreaming, Awake Dreaming, Gates of Dreaming

un vispār turpat ir vēl viskautas, kas tevi, manuprāt, varētu interesēt.

(Reply to this) (Thread)

ar tiem ķermeņiem ir tā, kopā mums ir septiņi - fiziskais, astrālais, mentālais, budiskais, atmiskais?(atmic), adi un anupadaka(nezinu, kā abus pēdējos var iztulkot latviski, laikam nevajag nemaz). turklāt adi un anupadaka ķermeņus var apzināt laikam tikai pēc nāves. katram no ķermeņiem ir viņam atbilstošās mājas - dimensijas. tas izskaidro, kāpēc šinī sapnī, nokļūstot baltajā gaismā es pēkšņi sajutu siltumu, laimi, sanāk ka tā vairs nebija astrālā dimensija, kur tu tiec savas zemapziņas tirdīts, bet gan budiskā dimensija, kur cilvēks tiek dziedināts un pakļauts miera rokas glaudīšanai.
tā kā augstākos ķermeņus, mentālo, budisko, atmisko, parasti sasniedz ar dziļas meditācijas palīdzību, tad man vienkārši paveicās, jo, pirmkārt, īpaši nopietni ar meditēšanu nenodarbojos un, otrkārt, tas tak nemaz nebija meditācijas laikā.
tad kad es pamodos, galvu gan nekasīju, bet nobrīnījos gan. un biju arī nedaudz dusmīga uz sevi, ka esot tajā baltajā gaismā iedomājos, ka varu nomirt, jo, ja nebūtu to iedomājusies, nebūtu arī tik ātri atgriezusies savā fiziskajā ķermenī un man būtu iespēja ilgāk uzkavēties dziedinošajā pasaulē, katru dienu jau tādu iespēju nedod.
uzmetu aci tai lapai, izskatās inčīgi, būs jāietārpojas un jāpalasa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paklau, varbūt par tiem ķermeņiem ir rakstīts kaut kur vienuviet vai arī tu to vāci kopā no dažādām lādītēm. un, ja kas, tikko turpat izlasīju šādas rindas:

The place of white light

Yes, don't go there, that would be the big twinkie. It is the form of human expression both into and out of this world - the gateway. Don't go through it.

tikai, lūdzu, nepadomā, ka es te tagad tēloju profesoru cipariņu, kurš visu zina. vienkārši man šķiet, ka dažreiz vajag padalīties ar dažādiem aspektiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es tā pa visādām lapām skraidīju cauri un kautko lasīju, bet tādas vienas noteiktas, ar normālu informācijas daudzumu par ķermeņiem un dimensijām neatradu. varbūt vari ieskatīties šitanīs - še vai še (pie chapter II)
es par to visu jau neko nezinu, tikai mēģinu sev kautkā sakārtot galvā to, kas izlasīts, un tas viss galu galā izskatās pietiekami sakarīgi. tā kā es tikai priecātos, ja kāds te paprofesorotos un pabakstītu ar nūjiņu tāfelē.
par to balto gaismu es varu tikai pateikt to, kas man šķiet, kā varētu būt. mirstot cilvēks pamet savu fizisko ķermeni, nonāk astrālajā pasaulē, pēc tam tālāk uz budisko (vai kas nu tur pa pasauli pēc kārtas sanāk) utt. tas nozīmē, ka ja mēs iemācamies ķēmoties astrālajā projekcijā, tas nenozīmē, ka nokļūstot tur mēs esam ceļā uz nāvi. tāpat arī nokļūstot budiskajā plaknē, mēs varam tur uzturēties un baroties no tās, nepastāvot nāves iespējai. galu galā cilvēki, ja ir sasnieguši gana augstu līmeni var nonākt atmiskajā plaknē, kur var satikties ar gariem, mirušajiem ģimenes locekļiem, draugiem utt, bet pēc tam nokļūt atpakaļ šinī pasaulē. lai gan ir gadījumi, kad mirst miegā, un ļoti iespējams, ka tas ir tādos gadījumos, kad cilvēks ir nonācis baltās gaismas priekšā un vairs nespēj, negrib atgriezties.
nezinu, kā ir ar tām augstākajām plaknēm, bet atrodoties astrālajā plaknē tavu astrālo un fizisko ķermeni vieno saite, tāpēc, to, vai tev jāmirst vai nav jāmirst izlemj tikai dievišķie spēki, kuriem ir iespēja šo saiti pārraut.
lasīju arī, ka atrodoties astrālajā plaknē nevajagot kāpt iekšā spoguļos, jo tas arī ir ceļš uz nāvi. bija rakstīts pat gadījums, kur cilvēks iekāpj tajā spogulī un pēc tam nevar tikt atpakaļ, un tikai tad, kad fiziskais ķermenis jau raidīja stiprus signālus, ka jāmostas, tad varēja atgriezties.
nu aizrunājos jau.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es varu pateikt tikai vienu - tu to pasniedzi tik loģiski, ka uz doto brīdi man nav nekādu šaubu par to, ka tieši tā arī ir ;D patiešām, paldies. acīs jau sprēgā tās dzirkstelītes, kad esi gatavs mesties burtu ņirbulī un taisīt savas krelles :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) nure, ku jauki. ņem putekļusūcēju un sūc iekšā trako informācijas gūzmu.

(Reply to this) (Parent)