sapņojam

likvidet posted in sapnji:

ar tiem ķermeņiem ir tā, kopā mums ir septiņi - fiziskais, astrālais, mentālais, budiskais, atmiskais?(atmic), adi un anupadaka(nezinu, kā abus pēdējos var iztulkot latviski, laikam nevajag nemaz). turklāt adi un anupadaka ķermeņus var apzināt laikam tikai pēc nāves. katram no ķermeņiem ir viņam atbilstošās mājas - dimensijas. tas izskaidro, kāpēc šinī sapnī, nokļūstot baltajā gaismā es pēkšņi sajutu siltumu, laimi, sanāk ka tā vairs nebija astrālā dimensija, kur tu tiec savas zemapziņas tirdīts, bet gan budiskā dimensija, kur cilvēks tiek dziedināts un pakļauts miera rokas glaudīšanai.
tā kā augstākos ķermeņus, mentālo, budisko, atmisko, parasti sasniedz ar dziļas meditācijas palīdzību, tad man vienkārši paveicās, jo, pirmkārt, īpaši nopietni ar meditēšanu nenodarbojos un, otrkārt, tas tak nemaz nebija meditācijas laikā.
tad kad es pamodos, galvu gan nekasīju, bet nobrīnījos gan. un biju arī nedaudz dusmīga uz sevi, ka esot tajā baltajā gaismā iedomājos, ka varu nomirt, jo, ja nebūtu to iedomājusies, nebūtu arī tik ātri atgriezusies savā fiziskajā ķermenī un man būtu iespēja ilgāk uzkavēties dziedinošajā pasaulē, katru dienu jau tādu iespēju nedod.
uzmetu aci tai lapai, izskatās inčīgi, būs jāietārpojas un jāpalasa.