sapņojam

likvidet posted in sapnji:

nu es tā pa visādām lapām skraidīju cauri un kautko lasīju, bet tādas vienas noteiktas, ar normālu informācijas daudzumu par ķermeņiem un dimensijām neatradu. varbūt vari ieskatīties šitanīs - še vai še (pie chapter II)
es par to visu jau neko nezinu, tikai mēģinu sev kautkā sakārtot galvā to, kas izlasīts, un tas viss galu galā izskatās pietiekami sakarīgi. tā kā es tikai priecātos, ja kāds te paprofesorotos un pabakstītu ar nūjiņu tāfelē.
par to balto gaismu es varu tikai pateikt to, kas man šķiet, kā varētu būt. mirstot cilvēks pamet savu fizisko ķermeni, nonāk astrālajā pasaulē, pēc tam tālāk uz budisko (vai kas nu tur pa pasauli pēc kārtas sanāk) utt. tas nozīmē, ka ja mēs iemācamies ķēmoties astrālajā projekcijā, tas nenozīmē, ka nokļūstot tur mēs esam ceļā uz nāvi. tāpat arī nokļūstot budiskajā plaknē, mēs varam tur uzturēties un baroties no tās, nepastāvot nāves iespējai. galu galā cilvēki, ja ir sasnieguši gana augstu līmeni var nonākt atmiskajā plaknē, kur var satikties ar gariem, mirušajiem ģimenes locekļiem, draugiem utt, bet pēc tam nokļūt atpakaļ šinī pasaulē. lai gan ir gadījumi, kad mirst miegā, un ļoti iespējams, ka tas ir tādos gadījumos, kad cilvēks ir nonācis baltās gaismas priekšā un vairs nespēj, negrib atgriezties.
nezinu, kā ir ar tām augstākajām plaknēm, bet atrodoties astrālajā plaknē tavu astrālo un fizisko ķermeni vieno saite, tāpēc, to, vai tev jāmirst vai nav jāmirst izlemj tikai dievišķie spēki, kuriem ir iespēja šo saiti pārraut.
lasīju arī, ka atrodoties astrālajā plaknē nevajagot kāpt iekšā spoguļos, jo tas arī ir ceļš uz nāvi. bija rakstīts pat gadījums, kur cilvēks iekāpj tajā spogulī un pēc tam nevar tikt atpakaļ, un tikai tad, kad fiziskais ķermenis jau raidīja stiprus signālus, ka jāmostas, tad varēja atgriezties.
nu aizrunājos jau.