sapņojam

cannibalsmith:

Sapņoju, ka devos mājās no universitātes. Nonākot pieturā, konstatēju, ka tur pilns ar urlām. Paši viņi arī pilni. Viens no viņiem man nez kāpēc iedeva attaisītu, pilnu alus pudeli. Viņi ķipa vienu no savējiem pavadīt atnākuši. Pienāca trolejbuss, un es un pavadāmais iekāpām iekšā. Nonācām pieturā, kas uz Valdemāra ielas pie Lāčplēša ielas. Es viņam nez kamdēļ teicu, ka jāpārsēžās, bet viņš neko nerubīja. Atdevu alus pudeli un pārsēdos 3. trolejbusā, kas pieturā bija pienācis tieši pirms mums, bet es pēdējā brīdī paspēju pa aizmugurējām durvīm iešmaukt. Bet iekšpuse šim trolejbusam bija kā tramvajam. Es pamanīju, ka uz grīdas sīcene mētājās. Sāku lasīt: viens divdesmitnieks, divi, trīs, oi bļē, lats, divi, trīs, beigās divlatniekus jau lasīju! Pilna sauja. Pieturā pirms manējās iekāpa kontrole, bet nekas - parādīju kartiņu. Pienāca mana pietura, izkāpu un pamodos.

Paēdu brokastis un izlēmu vēl pasnaust. Tad bija divi sapņi. Viens standarta spiegu sapnis: lavīšanās pa koridoriem, izvairīšanās no sargiem. Un tad bija sapnis, kas sastāvēja tikai no taustes: es ilgi un cieši apskāvu atlanta. Mmmm... ^___^