sveetaa_seeta:
vakar, kā jau katru gadu oktobra sākumā, norisinājās ulda draudzenes vārda dienas svinības, kurās ierados es. pērn pirmo un vienīgo reizi uldis man fiziski iespaidoja, iesperot ar kāju (vai nu pa kāju, vai nu pa vēderu, īsti neatceros), šogad gan viņš bija ļoti mīļš. kad ierados kopā ar divām puikām, uldis mūs visus trīs nobučoja. uldis bija starp pašiem pirmajiem viesiem (vai nu pats pirmais, vai nu otrais). kopā skatījāmies "vai esi gudrāks par piektklasnieku?", jo jāatzīst, ka mēs - stulbie tīņi - esam kļuvuši par pieaugušajiem un ballēties varis neprotam. uldis ļoti, ļoti smējās par piektklasniecēm, kas varbūt nebija tik tievas kā meitenes koncentrācijas nometnēs. smējās ar lielu, lielu muti. pēc raidījma uldis uz brīdi nozuda manam skatam, lai atgrieztos ar pilnīgi piepistu mūli. uldis aiztika krūtis meitenei, kas nebija viņa draudzene, šī meitene pasūdzējās ulda draudzenei, kas metās viņu sodīt - celt augša viņa kreklu, lai visi redz, cik uldim resns vēders. uldis spēji pretojās. vēl ulda draudzene tēloja piedzērušos uldi. vai nu drīz pēc tam, vai īsi pirms tam, uldis pagriezās pret mani un sacīja: "elīn, mani vienmēr ir fascinējis Tavs..." šajā mirklī viņš pieskārās manai pierei un matiem reizē, bet sakāmo vairs neturpināja, jo pēkšņi viņa uzmanību novērsa kas cits. vēl uldis ar lielu aizrautību glaudīja manas labās rokas apakšdelmu, seja bija izbrīna pilna. drīz vien uldis sāka raudāt, jo viņam šķita, ka liepājnieki viņu apsaukā. es metos uldi mierināt, atgādinot, ka reiz viņš ir uztaisījis visskaistāko platilīna uldamenu, bet viņi to nesaprot, jo tad, kad tika ražots pēdējais plastilīns, šie cilvēki vēl nebija piedzimuši. ulda draudzene aizveda uldi gulēt. apsedza ar savu jauno segu, drīz vien kāds nezināms ļaundaris uldim bija uzstellējis buratīno degunu, jāatzīst - izskatījās ļoti labi.

tā arī neuzzināju, kas ir mans tas, kas uldi vienmēr ir fascinējis.