sveetaa_seeta

pēdējo nedēļu laikā ar uldi esmu pabijusi divos festivālos, bet, tā kā diegzan nopietni iesaistījos otrā organizēšanā, tad par abiem uzrakstīšu tikai tagad. pirmais bija beļģijā notiekošais pukkelpop. kā jau gaidījām, sevišķi daudz laika ar uldi es nepavadīju, jo lielākoties viņš ballējās ar liepājniekiem. man visas naktis ir sajukušas, bet vienā viņš izmisīgi zvanīja  ny, lai uzzimātu, kur atrodas telts. uldim bija grūti kaut ko iesastāstīt. pēc diennakts tieši tādā pašā situācijā uldis atzina, ka ny ir kā viņa mamma. tad, kad uldis atnāca pie mums, es viņam pirmoreiz atdevu diktafonu, ko viņš man bija aizdevis. viņš dusmojās, ka nedodam uzpīpēt, bet tiešām nevajadzēja arī. kad uldis tika vests no mūsu telts uz savējo, viņš, protams, sagāza kādu flāmu telti. tad mēs ballējāmies pie telts un laiku pa laikam mums uzbruka kaut kādas skaņas, nevarējām saprast, kas notiek. izrādījās, ka uldis savu diktafonu ir nolicis zemē un mēs pāris reižu to ar kājām esam ieslēguši. iepriekšējā dienā viņš paziņoja, ka pukkelpopā  apmeklēšot divus koncertus. tas bija pēc tam, kad viņš jau bija aizgājis uz bonde de role, kas bija viens no pirmajiem iespējamiem koncertiem festivālā vispār. kādā citā naktī mēs kopā gājām uz benzīntanktu. es nopirku divas bundžiņas ruma ar kolu. uldis, likcepure un blīvīte nopirka šņabi stikla pudelē. kad atgādināju viņiem, ka stiklu nedrīkst ienest telšu pilsētiņā, viņi nolēma šo dzērienu izdzert uz vietas  -  pie benzīntanka taču ir galdiņi. pudele vēl nebija pusē, kad uldis jau sāka dziedāt raimonda paula dziesmas ar robota balsi. tad viņš man teica, ka mans dzēriens ir tik slikts, ka to viņš nevēlētu dzert pat svam ienaidniekam. piedāvāja šņabi, no kura es atteicos. tālab uldis sāka teikt, ka es vispār nemāku piedzerties un nekad arī neesmu piedzērusies - izdzeru divus aliņus un jau gļuki rādās. festivāla pēdējā naktī uzdāvināju viņam savu matraci ar 18 glāžu vietām, jo negribēju to vest mājās. atdevu arī diktafonu. pēc dažām dienām uldis atzina, ka tas nebija viedi darīts,  jo tagad viņam vairs diktafona neesot. mājupceļā viņu briselē esot aplaupījuši franču bandīti.

otrs festivāls bija kuivilp, kura vadītāji divu dienu ilgumā bija uldis rudaks un jānis platkojs. šķiet, vismīļākais moments man bija tas, kurā jānis un uldis dejoja pie eimijas vainhausas. velāk jānis teica uldim, ka viņam ir tik tievas kājas kā eimijai vainhausai. uz ko uldis atbildēja, ka balss ir balss un kājas ir kājas. arī tiesa. laiku pa laikam uldis pieteica festivāla programmu, vienkārši miķītī kliedzot: "festivāls! festivāls! festivāls! kuivilpē! kuivilpē! kuivilpē!" uldis ļoti priecājās par to, ka savā sūdu setā biju iekļāvusi bellini dziesmu "samba de janeiro". festivāla noslēgumā es pie skatuves atradu kādu kaudzi, kas bija apsegta ar halātu. izrādījās, tas bija uldis. dikti satraucos, kā uldi dabūsim mājās, jo neizskatījās pēc braucēja, bet pēc kādām 6 stundām tomēr dabūjām viņu augšā. pirmais, ko viņš paziņoja: "SPĒKS!" ielikām mašīnā kopā ar jāni, aizvedām līdz autobusa pieturai un iesēdinājām autobusā. apmēram pēc piecām minūtēm klāt bija salacgrīva, kur uldis bija nolēmis izkāpt ārā, lai iegādātos dzērienus un maizi. tas nekas, ka viņam bija jāiet pret straumi, jo iekšā kāpa cilvēki. beigās uldis  neko nenopirka, jo viņam pavēlēja fiksi nākt atpakaļ. klīst baumas, ka pirms savas kāpšanas ārā dzintris kolāts uldim esot apvaicājies, kur jākāpj ārā (uldim). atbilde esot bijusi gana mundra, tas liek domāt, ka ar uldi viss kārtībā.