Dace Rukšāne BEATRISES GULTAS STĀSTI
...tā nu es atkal biju viena. Vienatnē ar savu brīvību un vientulību. Priecīga un noskumusi vienlaikus. Pacilāta un pārbijusies līdz nāvei. Es nekad neesmu jutusies laimīga, dzīvojot viena, bet tajā pašā laikā maz pamazām sanīkstu, ielaižot savā teritorijā otru. Es ilgojos pēc stabilitātes, bet, to ieguvusi, pārbīlī pieglaužu ausis un esmu gatava spert un kost ikvienam, kurš iedomāsies traucēt manu neatkarību. Ja mani ņem, es mūku. Ja bēg no manis, es piespiežu atgriezties. Vai skrienu pakaļ, Vai nogalinos.
Vientulība. Šī mazā brīnumfeja, pēc kuras es kalstu, esot kopā ar kādu. Lietuvēns, kurš šķiet ļaunāks par nāvi, kad esmu viena. Tikai iemīlēšanās īsais mirklis ir kā atelpa sāpēs, kuras nevēlos baudīt.
Vientulība. Šī mazā brīnumfeja, pēc kuras es kalstu, esot kopā ar kādu. Lietuvēns, kurš šķiet ļaunāks par nāvi, kad esmu viena. Tikai iemīlēšanās īsais mirklis ir kā atelpa sāpēs, kuras nevēlos baudīt.