Agota Kristofa - Lielā burtnīca
Viņa saka:
- Jūs visu laiku runājat par samaksāšanu. Labāk būtu pastāstījis ko citu. Piemēram, ko jūs rakstāt?
- Tam, ko es rakstu, nav nekādas nozīmes.
Viņa uzstāj:
- Mani interesē, vai jūs rakstāt īstas lietas vai izdomāta.
Es viņai atbildu, ka cenšos rakstīt īstus stāstus, bet tagad, šajā laikā, stāsts savas patiesības dēļ kļūst neizturams, tāpēc esmu spiests to mainīt. Es viņai saku, ka cenšos stāstīt savu stāstu, bet es to nevaru, man nav drosmes, tas man pārāk sāp. Tāpēc es visu izpušķoju un aprakstu lietas nevis tā, kā tās notika, bet tā, kā es gribētu, lai tās būtu notikušas.
Viņa saka:
- Jā. Ir dzīves, kas ir skumjākas par visskumjākajām grāmatām.
Es saku:
- Tā ir. Lai cik skumja būtu grāmata, tā nevar būt tik skumja kā dzīve.
- Jūs visu laiku runājat par samaksāšanu. Labāk būtu pastāstījis ko citu. Piemēram, ko jūs rakstāt?
- Tam, ko es rakstu, nav nekādas nozīmes.
Viņa uzstāj:
- Mani interesē, vai jūs rakstāt īstas lietas vai izdomāta.
Es viņai atbildu, ka cenšos rakstīt īstus stāstus, bet tagad, šajā laikā, stāsts savas patiesības dēļ kļūst neizturams, tāpēc esmu spiests to mainīt. Es viņai saku, ka cenšos stāstīt savu stāstu, bet es to nevaru, man nav drosmes, tas man pārāk sāp. Tāpēc es visu izpušķoju un aprakstu lietas nevis tā, kā tās notika, bet tā, kā es gribētu, lai tās būtu notikušas.
Viņa saka:
- Jā. Ir dzīves, kas ir skumjākas par visskumjākajām grāmatām.
Es saku:
- Tā ir. Lai cik skumja būtu grāmata, tā nevar būt tik skumja kā dzīve.