***
When the aborigines sighted Captain Cook's ships, they ignored them because they knew such things couldn't exist. It's the next best thing to being invisible.
***
Men replaced dinosaurs, true, in her head as in geological time; but thinking about men has become too unrewarding.
***
Limping home from school, purple and cut because his mother had forbidden him to fight. Even when they hit me first? Even when they hit you first. But he'd thought of a way around her. They were beating up a smaller boy. Not good enough. Three against one. Still not good enough. They called him a kike. Ah, that did it. Fire flashed from her eyes. In the name of tolerance, kill.
***
It's blatant propaganda, and the pictures are ugly. With their crude bright colors and clearly drawn smiling figures they're like the Sunday-school handouts she loathed so much as a child. Jesus loves me. She never believed that for a second. Jesus was God and God loved Auntie Muriel; Auntie Muriel was absolutely certain of that. As far as Elizabeth was concerned God could not love both her and Auntie Muriel at the same time.
***
She doesn't dare ask. She doesn't dare phone Nate, either. If Elizabeth answers, he'll be displeased. If one of the children answers he'll also be displeased. If he himself answers he'll be displeased too because he'll know it could just as well have been one of the others.
***
Elizabeth herself has no such ambitions. She wants only one thing: escape. She can't yet see what form this will take. She can see herself planning, finding a job through the Star want ads, hunting a furnished room, packing; making provisions. She can also see herself running out the front door in her nightgown and vanishing for ever into a ravine. Both of these things are equally possible.
***
But how would the Montagues and the Capulets have behaved if Romeo and Juliet had lived? A lot like her relatives, she suspects. Snubs at family gatherings, resentments, subjects that were not discussed, this or that grandmother weeping or raving in a corner. Juliet, like her mother, would have become impenetrable, compact, plump, would have drawn herself together into a sphere.
***
Tulkojums
***
Viņa to, protams, nekad nav teikusi, bet viņš ir pārliecināts, ka viņa salīdzina viņus, novērtē viņu nelabvēlīgi, jo viņš vēl ir dzīvs. Lupata, jo ir joprojām dzīvs. Bez pautiem.
***
Kad pirmiedzīvotāji pamanīja kapteiņa Kuka kuģus, viņi tos ignorēja, jo zināja, ka tādas lietas nevar pastāvēt. Tas ir pats labākais, uzreiz pēc neredzamības.
***
Kliboja mājās no skolas, nozilināts un savainots, jo viņa māte viņam bija aizliegusi kauties. Pat tad, ja viņi man sit pirmie? Pat tad, ja viņi tev sit pirmie. Bet viņš izdomāja veidu, kā viņu apiet. Viņi sita mazāku zēnu. Nebija labi diezgan. Trīs pret vienu. Vēl joprojām nebija labi diezgan. Viņi nosauca viņu par žīdu. Ā, tas nostrādāja. Uguns nozibsnīja no viņas acīm. Tolerances vārdā, nogalini.
***
Tā ir acīmredzama propaganda, un attēli ir neglīti. Ar to kliedzoši košajām krāsām un skaidri uzzīmētajām smaidošajām figūrām tie ir kā svētdienas skolas izdales materiāli, ko viņa bērnībā tik ļoti ienīda. Jēzus mani mīl. Viņa ne uz mirkli tam nav ticējusi. Jēzus bija Dievs, un Dievs mīlēja tanti Mjurielu; tante Mjuriela bija par to pilnīgi pārliecināta. Ciktāl tas attiecās uz Elizabeti, Dievs nevarēja mīlēt viņu un tanti Mjurielu vienlaicīgi.
***
Viņa neuzdrošinās jautāt. Viņa tāpat neuzdrošinās Neitam zvanīt. Ja Elizabete atbildēs, viņš būs neapmierināts. Arī tad, ja kāds no bērniem atbildēs, viņš būs neapmierināts. Ja viņš pats atbildēs, viņš tāpat būs neapmierināts, jo zinās, ka tikpat labi tas būtu varējis būt kāds no pārējiem.
***
Elizabetei pašai nav tādu mērķu. Viņa grib tikai vienu: izglābšanos. Viņai vēl nav skaidrs, kā tas izpaudīsies. Viņa spēj iztēloties sevi plānojam, atrodam darbu caur Star darba piedāvājumu sludinājumiem, sameklējam mēbelētu istabu, kravājamies; veidojam krājumus. Viņa tāpat var iztēloties sevi naktskreklā izskrienam pa parādes durvīm un uz mūžiem pazūdam aizā. Abi varianti ir vienlīdz iespējami.
***
Bet kā Monteki un Kapuleti būtu uzvedušies, ja Romeo un Džuljeta būtu palikuši dzīvajos? Viņai ir aizdomas, ka stipri vien līdzīgi viņas radiem. Noraidošas izturēšanās ģimenes sanākšanās, aizvainojumi, lietas, kas netika apspriestas, šī vai cita vecāmāte, kaktā raudoša vai trakojoša. Džuljeta, kā viņas māte, kļūtu necaurredzama, blīva, pilnīga, savāktu sevi lodē.