- Un kāda ir dzīve? - jautā Apalītis. - Prasīga, - Fēlikss atbild. Liela smīkņāšana visapkārt. - Mēs arī esam prasīgi? - Janošs apvaicājas. - Es nezinu, - Fēlikss atbild. - Man liekas, ka tieši pašlaik mēs esam tajā fāzē, kad mums vēl jāatrod īstais pavediens. Kad būsim to atraduši, tad arī mēs kļūsim prasīgi. - Nesaprotu, - Floriāns sarūgtināti piezīmē. - Kas tad mēs esam, pirms kļūsim prasīgi? - Iepriekš, man liekas, mēs esam pavediena meklētāji. Visa jaunība ir viena vienīga pavediena meklēšana. - Jaunība tomēr ir sūdīga, - saka Janošs. - Kaut gan... Man liekas, es labāk meklēju pavedienu, nekā gribu kļūt prasīgs. Dzīve ir pārāk sarežģīta. - Jā, - Floriāns atbild. - Bet meitenes ir kaifīgas. - Tiesa, - Janošs izmet. - Meitenes ir kaifīgas. Bet reizēm viņas ir vēl sarežģītākas nekā pati dzīve. |