29. · februāris

Draudzība man bija kā pierādījums tam, ka pastāv kas stiprāks par ideoloģiju, reliģiju, tautu. Dimā romānā četri draugi bieži atrodas pretējās nometnēs un ir spiesti cīnīties cits pret citu. Bet tas nemazina viņu draudzību. Viņi nepārstāj palīdzēt viens otram - slepeni, ar viltu, izsmejot patiesību, kas raksturīga nometnei, kurā viņi katru brīd atrodas. Viņi draudzību vērtē augstāk par patiesību, par cēloņiem, priekšniecības pavēlēm, augstāk par karali, augstāk par karalieni, augstāk par visu.

Tagad ienaidnieki ir neredzami un anonīmi. Valdības, likumi. Ko draugs tevis labā var darīt, ja nolemts uzcelt lidostu tavas mājas durvju priekšā vai ja tevi atlaiž no darba? Ja kāds tev palīdz, tad tas atkal ir kas anonīms un neredzams, kāda sociālās palīdzības organizācija, piemēram, vai patērētāju tiesību aizstāvības biedrība, vai advokātu birojs. Draudzībai vairs nav jāiztur nekādi pārbaudījumi. Vairs nenotiek tā, ka ievainots draugs jāiznes no kaujas lauka vai jāizvelk zobens, lai viņu aizstāvētu pret bandītiem. Mēs ejam cauri dzīvei ne tikai bez lielām briesmām, bet arī bez draudzības."

Milans Kundera "Identitāte"

Mums ir kopā īstenojams projekts. Taču nevar būt ne runas, ka vispārīgā cilvēka projektā tiktu iekļauta individualitātes redukcija. Kastrācijai nav dažādu pakāpju.

• Mēs nekad neesam bezgalīgi tālu no tiem, kurus ienīstam. Tātad šī paša iemesla dēļ varam uzskatīt, ka nekad nebūsim patiesi tuvu tiem, kurus mīlam.
• Ainava, ko cilvēks redz, pievērsis acis ārpusei, parasti atspoguļo to, ko viņš slēpj iekšienē, iekšpus acīm.
• Filosofija un mīlestība savas kaujas grib izcīnīt tikai neredzamajās sfērās. Turpretī karš un dzimumdziņa ir cieši vienotas.
• Bet, lai gan mēs, cilvēki, sliecamies savās nelaimēs vainot milzu kataklizmas, tādējādi cenšoties vairot savu individuālo nozīmību, tomēr patiesība gandrīz vienmēr ir rakstāma mazajiem burtiem. Es biju tikai visniecīgākais smilšu graudiņš no neizmērojamā liedaga, ko sauc par Eiropu.
• Sāku apjaust, ka to, cik liela mīlestība, ko lolojam pret kādu, mums var atklāt arī tas, cik varens ir naids, ko jūtam pret kādu trešo.
• Arī visnevainīgākās spēles nepārprotami atklāj vienlīdzību un tuvību - jo, kas mēs ar kādu spēlējamies, vairs nepastāv ne robežas, ne hierarhijas, ne biogrāfijas; spēle ir brīva un atvērta telpa, kura pieder visiem, kurā var iekļauties visi.
• Nekad nevajag novērtēt par zemu vientulīgu pārdomu spēku.