Draudzība man bija kā pierādījums tam, ka pastāv kas stiprāks par ideoloģiju, reliģiju, tautu. Dimā romānā četri draugi bieži atrodas pretējās nometnēs un ir spiesti cīnīties cits pret citu. Bet tas nemazina viņu draudzību. Viņi nepārstāj palīdzēt viens otram - slepeni, ar viltu, izsmejot patiesību, kas raksturīga nometnei, kurā viņi katru brīd atrodas. Viņi draudzību vērtē augstāk par patiesību, par cēloņiem, priekšniecības pavēlēm, augstāk par karali, augstāk par karalieni, augstāk par visu.
Tagad ienaidnieki ir neredzami un anonīmi. Valdības, likumi. Ko draugs tevis labā var darīt, ja nolemts uzcelt lidostu tavas mājas durvju priekšā vai ja tevi atlaiž no darba? Ja kāds tev palīdz, tad tas atkal ir kas anonīms un neredzams, kāda sociālās palīdzības organizācija, piemēram, vai patērētāju tiesību aizstāvības biedrība, vai advokātu birojs. Draudzībai vairs nav jāiztur nekādi pārbaudījumi. Vairs nenotiek tā, ka ievainots draugs jāiznes no kaujas lauka vai jāizvelk zobens, lai viņu aizstāvētu pret bandītiem. Mēs ejam cauri dzīvei ne tikai bez lielām briesmām, bet arī bez draudzības."
Milans Kundera "Identitāte"