Šanhajas ziema ir pretīga un mikla kā mēnešreizes.
...blakus spilvenam neviena nav. Neviens neklauvēs pie vannas istabas durvīm, vēlēdamies kopā mazgāties dušā. Nevajadzēs gatavot ēdienu diviem, un nevajadzēs mazgāt divu cilvēku drēbes. Nebūs ne greizsirdības scēnu, ne asaru. Nebūs jāklausās, kā otrs pa sapņiem runā.
Domāju, ka Dievs mani izdos par sievu aklam vīram, jo vienīgais, ko redzu, ir tumsa.
Ja cilvēks mīl savu otro pusīti, tas vēl nenozīmē, ka viņš būs tai uzticīgs visu savu atlikušo mūžu.
Ja katrs mācītājs interpretē to grāmatu, kā viņam vajag, tad kāpēc lai es nesaskatītu visas tās cilvēku grūku būšanas par vispērēju atziņu, ko baznīca negrib atzīt?