|
|
|
Augusts 10., 2003
racoon
 | 16:18 - par kino
inspirējoties no fedrs - stāsts iz astoņdesmitajiem.
Karstajā vasaras saulē saldējums kusa nežēlīgi ātri, tas pilēja pa pirkstiem, aptraipīja drēbas, bet ēst to nedrīkstēja, tas tika taupīts īpašam momentam, lai tad ar gardu muti notiesātu šo deficīto preci, kuras iegūšanai esi iztērējis desmit minūtes rindā, līdz nokļuvis pie mollīgās saldējuma tantiņas nosvepstējis: polu lūdzu. Paslēpts piedurknē, tas paslepšus tiek iedabūts krēslainajā kino Rīga vestibilā, atrādītas balkona biļetes un mazajām kājiņām jautri dipinot jenotiņš uzskrēja balkonā.
Zālē nodziest gaisma, iestājas klusums, sākās kinožurnāls "Jerolaš". Saldējums bija pretīgi satecējis pa roku un piedurkni. Lai notīrītu roku to nolaizot, saldējums pārceļo uz balkona apmali, kur gaidītu savu kārtu notiesāšanai. Neveikla kustība ar elkoni un kinozāles klusumu, filmai sākoties, kuru īpaši miegainu darīja tikai monotonā projektora dūkoņa šķēla skaņa - pļakš, un pēc mirkļa gari stiepts: ujjj bļāaaaa...
|
blondulla
| 19:00 - Kā Elza „Karmenu” baudīja
Racoona negadījums kinoteātrī atsauca atmiņā gadījumu, kas notika ar nu jau zināmo Elzu citā, mazliet smalkākā teātrī – Latvijas Nacionālajā operā.
Notikums no ne pārāk senas pagātnes.
Pēc ilgas un garas pierunāšanas, izmantojot savu sievišķo šarmu un viltību, Elza beidzot panāca, ka mīļotais (toreiz) draugs ZēBē padevās un, lai arī bez īpašas degsmes un sajūsmas, tomēr piekrita doties uz operu. Uz „Karmenu”, ko tik ļoti vēlējas redzēt un dzirdēt Elza.( ... tālāk ... )
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |