Members

turpinot ar MI, bet ko vērts arī cibā:

un nāk vēl labāks stāsts. mani 18 yo pieņēma par darbmācības skolotāju, jo skolotāju trūkums darbmācībā bija katastrofa. 1991 vīrietis nevar strādāt par tik miserablu algu. man tas bija alternatīvais dienests, armijas vietā. bet es pats faktiski vēl bērns, it sevišķi esot late bloom. es taču nezināju neko. mazās klases bij ļoti ok. lielās arī, mans vecums, kopēja valoda. bet vidus bija pizģec, ap 13. mani necienīja. gāja tādos konfliktos, ka cietuma likumi. ja tevi vienreiz pazemos, tas izplatīsies pa visu skolu, un tu vari sevi norakstīt. un mani brutāli pazemoja visas klases priekšā. man nav vēl nekādas pieaugušā bāzes, kur nu vēl pedagoģija. visa klase gaida kā reagēšu, laika domāt ir tikai 1 sekunde, ideju zero. es savā darbmācības skolotāja uzsvārcī paņēmu skaida plates fragmentu un ar pilnu jaudu iegriezu pāri klasei, viņam pa pieri. ikdienā es slikti māku mest, trāpīt. bet sanāca kā eurosport pro. plates gabals aizgāja griezdamies, precīzā trajektorijā, pilnā spēkā, un ar stūri pa pieri. klase apklusa, deepest respect. bet pusaudzim asinis pāris sejai. es izgāju no klases ārā. pēc stundas pilns alarm. ja būtu bbc vai cnn, tur drūzmētos žurnālistu komandas. mani protams momentā atlaida. to raudošo mammu es gribēju turpat uz grīdas nogāzt, visu priekšā izpist. zero līdzjūtības no manis

spending night with MI again:

man ļoti patika, kā beidzās ekranizētais Meistars un Margarita. pirmo gan es izlasīju grāmatu. es biju intelektuāli aktīvākajā posmā, kad bija gan amfetamīns, gan Vonnegūts. afterlife izskatījās tik parasti. viņi divi aiziet parastā saulainā dabas ainā, kur viņiem ir parasta vienkārša mājiņa diviem. nekādas "debesis", ekstāzes. varbūt seriāls man "sabojāja" ko domāju par afterlife. ja tāda notiks, man vajag tikai mieru, ne mūžīgu ecstasy, un jauki, ja ar mīļotajiem

Vientulības epidēmija būs īsta, kad kafejnīcas būs tukšas vai tur visi sēdēs pa vienam.
Līdz tam vientulības epidēmija ir tikai saturs tiem, kas sēž internetā.

interesanti

runā, ka Talsu rajons nedaudz applūdis, rīt jāpaskatās, kas ap Laucieni notiek...

Nez, šis stāsts bez lielas bravūras, tāds savādāks. Nu jau kā gadus 15 neesmu iekūlies situācijās, kad būtu kāds pielietojis fizisku spēku pret mani vai es pret kādu, kur iepriekš tas nebūtu norunāts.

Svētdien futbola spēles priekšvakarā 17os vakarā, lai visi saprastu, ka ir ļoti gaišs, devos nopirkt dažus alus, lai finālspēle būtu baudāmāka un acu priekšā notika ļoti savdabīgs incidents. Man pie mājas apļveida krustojumā, tuvāk izejai stāv pelēks BMW automobīlis, aiz viņa auto marku neievēroju, iespējams Toyota vai Skoda ar taksista uzlīmēm. Pēkšņi no tā takša auto izlec kungs gados, skaļi aurēdams dodās BMW virzienā un rauj otras mašīnas durvis vaļā - šajā brīdī es domāju, ka incidents beigsies, ka abi viens otram paraustīs drēbes un tad jau izkliegušies dosies tālāk. No BMW izkāpa spēcīgas miesas būves čalis un atbildēja uz durvju raušanu ar ļoti labi nostādītu sitienu, kas apmaldījušos kungu nolika uz asfalta vienā sitienā. Kungs piezemējās ar pakausi uz asfalta un neizrādīja vairs dzīvības pazīmes.

Šajā brīdī man radās jautājums, kā es šeit iepinos!? Nenormālas bailes, ko darīt, bet es vienkārši turpināju doties veikala virzienā..