dominika

Nov. 26., 2014 | 12:51 am
No:: dominika

Lūdzu! Es domāju, ka Čakam noteikti ir vēl citur kino pieminēts, un citiem 20. - 30. gadu modernajiem pilsētas dzejniekiem, kino jau tolaik bija progresīva parādība, ko katram sevi cienošam jaunajam dzejniekam bija jāiepin savos pantos. :) Pavaicā profesoram Briedim.
Skujiņai vēl šitāds, kur pēdējā pantā salīdzinājums ar kinozvaigzni.

Nelabojamais

Tu vēl aizvien pēc mīlas kaisti.
kas dziedē draugu cirstās vainas,
tu tici vēl aizvien, ka skaistums
ar zelta spārniem tumsu gaina.

Bet mirsi tu, kā vējš mirst ostā
un mani mazliet smacēs skumjas,
kad līksmā sirds tev pukstēt nostās
kā lietus deja namu jumtos.

Nāc labāk izgaist trotuāros,
plūst līdzi ielu žiglam strautam,
lai laika dzirnas sapni vāro
maļ tā kā skaidu viļņos rautu.

Lūk, kastaņa ar tumšām lapām
pie palsā mūŗa cieši kļaujas.
Kā tu, tā mīļo savu kapu
un pāri putekļiem krist atļauj.

Pie gaišā nama stindzis naktssargs,
kā svētais viduslaiku gleznā.
Kam acīs vēl aizvien tev plakāts
par dziesmu aizmirsto un seno?

Tur iekša stīgas skan. Šķind kausi,
un karmīnlūpas dzīvi bauda.
un dzeŗ kā biķeri to sausu.
lai nav par nokavēto jāraud.

Vai mēs lai priekam ejam gaŗām?
Nāc vīnā reibu rast un laimi,
jo atkal gaisā pavasaris
un asiņot sāk vecās vainas.

Tu gaŗām ej ... Tu mīlas kaisti,
un mirsi viens kā vējš mirst ostā.
kad nakts kā kinozvaigzne skaista
ar spuldžu kaisli drūzmu plosīs.

# | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: