Jun. 26., 2014 | 08:34 pm
No:: honeybee
Nu, es lasīju Vonnegūtu 12 gadu vecumā, ļ. patika. Īpaši jaukā meitene Sandra, ar kuru galvenais varonis iepazinās, krogā. Viņš bija ļoti bēdīgs un noguris, un Sandra uzaicināja viņu pie sevis uz nakti. Man tas likās ļoti cilvēcīgs žests, tipa "pat tad, kad tev iet ļoti grūti, tomēr var atrast cilvēku, kas, pat neko par tevi nezinot, piedāvās tev naktsmājas" :)