Jan. 29., 2014 | 12:42 pm
No:: anna
Pirmie - studējuši par ārstiem, visbiežāk psihiatriem, un piemācījušies klāt psihoterapiju.
Otrie - speciālisti ar pamatizglītību psiholoģijā (vai dažās citās jomās), kas padziļināti studējuši psihoterapiju. Padziļināti - apmācības vairāku gadu garumā (atkarībā no konkrētās psihoterapijas jomas), ar sertifikācijas eksāmenu, atkārtotiem eksāmeniem u.tml. Un tā tiešām nav "kaktu" sertifikācija un mācības.
Praksē tiem pirmajiem ir tendence vairāk strādāt kā psihiatriem, kas "papildus" pakonsultē arī kā terapeiti. Daudzi caur šo apmācību vienkārši kļuvuši par ievērojami labākiem psihiatriem (ārstiem).
Par "īstiem" psihoterapeitiem noteikti gribas saukt tos otros. Protams, katrā jomā ir labi un ne tik labi speciālisti, tā arī šeit. Bet pamatā tie ir kvalificēti, labi speciālisti.
Latvija ir samērā liels izņēmums Rietumu pasaulē tajā, kā mediķi grib psihoterapijas lauciņu paturēt tikai sev un par to aizrautīgi cīnās dažādos līmeņos, gan juridiski, strādājot pie specialitātes kvalifikācijas noteikumiem, gan arī caur medijiem (vismaz kādu laiku atpakaļ žurnāls Annas psiholoģija, manuprāt, visai tendenciozi sadarbojās tikai ar ārstiem psihoterapeitiem). Normāli psihoterapeita un ārsta izglītībām nevajadzētu būt nekā saistītām.
Garš stāsts tas viss. Ja jāmeklē psihoterapeits, tad vislabāk, manuprāt, ir meklēt caur psihoterapeitu biedrību. Nu, varbūt var gadīties, ka kāds ārsts psihoterapeits "uzpeld" caur labiem, personīgiem ieteikumiem.
Ja ir problēmas, kur nepieciešama arī medikamentoza palīdzība, tad, ja vien ir nauda, šķiet vislabāk iet privāti pie laba ārsta psihiatra, kurš mācījies arī terapiju. Tāda vizīte parasti ir tikpat gara kā terapija (45 min) un var tikt pie daudz sakarīgākas ārstēšanas un rezultātiem. Bet tam tāpat visbiežāk klāt ir psihoterapija pie cita speciālista.
Otrie - speciālisti ar pamatizglītību psiholoģijā (vai dažās citās jomās), kas padziļināti studējuši psihoterapiju. Padziļināti - apmācības vairāku gadu garumā (atkarībā no konkrētās psihoterapijas jomas), ar sertifikācijas eksāmenu, atkārtotiem eksāmeniem u.tml. Un tā tiešām nav "kaktu" sertifikācija un mācības.
Praksē tiem pirmajiem ir tendence vairāk strādāt kā psihiatriem, kas "papildus" pakonsultē arī kā terapeiti. Daudzi caur šo apmācību vienkārši kļuvuši par ievērojami labākiem psihiatriem (ārstiem).
Par "īstiem" psihoterapeitiem noteikti gribas saukt tos otros. Protams, katrā jomā ir labi un ne tik labi speciālisti, tā arī šeit. Bet pamatā tie ir kvalificēti, labi speciālisti.
Latvija ir samērā liels izņēmums Rietumu pasaulē tajā, kā mediķi grib psihoterapijas lauciņu paturēt tikai sev un par to aizrautīgi cīnās dažādos līmeņos, gan juridiski, strādājot pie specialitātes kvalifikācijas noteikumiem, gan arī caur medijiem (vismaz kādu laiku atpakaļ žurnāls Annas psiholoģija, manuprāt, visai tendenciozi sadarbojās tikai ar ārstiem psihoterapeitiem). Normāli psihoterapeita un ārsta izglītībām nevajadzētu būt nekā saistītām.
Garš stāsts tas viss. Ja jāmeklē psihoterapeits, tad vislabāk, manuprāt, ir meklēt caur psihoterapeitu biedrību. Nu, varbūt var gadīties, ka kāds ārsts psihoterapeits "uzpeld" caur labiem, personīgiem ieteikumiem.
Ja ir problēmas, kur nepieciešama arī medikamentoza palīdzība, tad, ja vien ir nauda, šķiet vislabāk iet privāti pie laba ārsta psihiatra, kurš mācījies arī terapiju. Tāda vizīte parasti ir tikpat gara kā terapija (45 min) un var tikt pie daudz sakarīgākas ārstēšanas un rezultātiem. Bet tam tāpat visbiežāk klāt ir psihoterapija pie cita speciālista.