Okt. 24., 2013 | 04:26 pm
No:: porkus
Saliktenis? Kādā nozīmē?
Arī uzbeku. Faktiski ir uzbeku plovs, irāņu, tjurku, kirgīzu, tadžiku, afgāņu, hindi (ziemeļu un centrālā Indija) u.c. variācijas ar līdzīgi skanošiem vai ne-līdzīgiem nosaukumiem.
Rīsi Uzbekijā aug gan, tiesa vienā vietā - Fergānas ielejā.
Izaug ļoti maz un principā pietiek tikai vietējo vajadzībām. Tiesa var nopirkt par baisu naudu reģiona valstu tirgos kā arī Maskavā. Tāpat kā ar safrānu, ļoti bieži tirgo viltojumus.
Šinī krastā bija jāiet uz Buhāras žīdu rajonu un ar uzbekiem jāsarunā lai atved (ar ļotaku), jo savādāk nopirkt nevar.
Populārā šķirne: Dev-Zira. Izskatās šādi un šādi.
Citas populārās vietējās šķirnes: Čungara (var būt dārgāks par dev-zira), Dastar-Sarik, Alanga, Lazārs, Kora-Koltak. Ir kautkādi eksotiski basmati paveidi, bet redzējis-ēdis nēesmu.
Par safrānu. Safrāns tur "ir" un "ir" tādā pašā veidā kā tas "ir" visur citur un laikos - pēdējos 3.5 - 4 tukstošos gadu (droši vien, ka senāk arī - nezinu).
Jāatcerās tikai iz skolas tādas lietas kā "pasaules vēsture", "kulturas vēsture","senā Grieķija", "Aleksandrs Lielais", "Persija", "Lielais Zīda Ceļš", utml. un tad teorētiski aptuveni būtu jābūt nojausmai kā.
Jeb drusku garākā īsumā cilvēki diezgan ilgi savā vēsturē ir tirgojušies. Un diezgan ilgi to nabaga krokusu kultivējuši (labi tas notika vēlāk). Piem. Ķīnā, kur tas "arī nav" jeb oriģināli neaug (mūsdienās, liekas, audzē gan) , liecības par safrāna izmantošanu medicīnā arī perās diezgan sen atpakaļ. Ja apskatamies kartē, kur bija senā Grieķija un Vidusjūra vispār, Ziemeļāfrika, Ķīna, Senā Persija, ieskaitot Uzbekistānu un citas stānas kā arī mūsdienu Irāna, kas šobrīd, liekas, ir lielākais safrāna eksportētājs un apskatamies senos tirdzniecības ceļu maršrutus, tad jautājumam "Kā jamie to dabūja gatavu?" vajadzētu atbildēties pilnībā.
Arī uzbeku. Faktiski ir uzbeku plovs, irāņu, tjurku, kirgīzu, tadžiku, afgāņu, hindi (ziemeļu un centrālā Indija) u.c. variācijas ar līdzīgi skanošiem vai ne-līdzīgiem nosaukumiem.
Rīsi Uzbekijā aug gan, tiesa vienā vietā - Fergānas ielejā.
Izaug ļoti maz un principā pietiek tikai vietējo vajadzībām. Tiesa var nopirkt par baisu naudu reģiona valstu tirgos kā arī Maskavā. Tāpat kā ar safrānu, ļoti bieži tirgo viltojumus.
Šinī krastā bija jāiet uz Buhāras žīdu rajonu un ar uzbekiem jāsarunā lai atved (ar ļotaku), jo savādāk nopirkt nevar.
Populārā šķirne: Dev-Zira. Izskatās šādi un šādi.
Citas populārās vietējās šķirnes: Čungara (var būt dārgāks par dev-zira), Dastar-Sarik, Alanga, Lazārs, Kora-Koltak. Ir kautkādi eksotiski basmati paveidi, bet redzējis-ēdis nēesmu.
Par safrānu. Safrāns tur "ir" un "ir" tādā pašā veidā kā tas "ir" visur citur un laikos - pēdējos 3.5 - 4 tukstošos gadu (droši vien, ka senāk arī - nezinu).
Jāatcerās tikai iz skolas tādas lietas kā "pasaules vēsture", "kulturas vēsture","senā Grieķija", "Aleksandrs Lielais", "Persija", "Lielais Zīda Ceļš", utml. un tad teorētiski aptuveni būtu jābūt nojausmai kā.
Jeb drusku garākā īsumā cilvēki diezgan ilgi savā vēsturē ir tirgojušies. Un diezgan ilgi to nabaga krokusu kultivējuši (labi tas notika vēlāk). Piem. Ķīnā, kur tas "arī nav" jeb oriģināli neaug (mūsdienās, liekas, audzē gan) , liecības par safrāna izmantošanu medicīnā arī perās diezgan sen atpakaļ. Ja apskatamies kartē, kur bija senā Grieķija un Vidusjūra vispār, Ziemeļāfrika, Ķīna, Senā Persija, ieskaitot Uzbekistānu un citas stānas kā arī mūsdienu Irāna, kas šobrīd, liekas, ir lielākais safrāna eksportētājs un apskatamies senos tirdzniecības ceļu maršrutus, tad jautājumam "Kā jamie to dabūja gatavu?" vajadzētu atbildēties pilnībā.